Saeima vērtēs iespēju ļaut laulāties pēc dievturu noteikumiem

50 deputātiem atbalstot un 10 balsojot "pret", minēto likumprojektu izvērtēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Juridiskajā komisija.

Likuma grozījumus izstrādāja deputāti Jānis Dombrava, Janīna Kursīte-Pakule, Jānis Iesalnieks, Ritvars Jansons un Edvīns Šnore.

Patlaban Civillikums noteic, ka gadījumā, ja laulājamie pieder pie luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.

NA deputāti rosina minēto pantu papildināt arī ar dievturiem. No Tieslietu ministrijas apkopotās informācijas izriet, ka 2020. gadā Latvijā bija 542 dievturi. Latvijas Dievturu Sadraudzē kopumā ir 11 draudzes un dievturu garīgais personāls – 17 cilvēki.

NA atzīst, ka patlaban dievturu garīdznieku veiktā laulība atzīstama par neesošu un jāatkārto dzimtsarakstu nodaļas pārstāvja klātbūtnē.

Politiskais spēks likuma izmaiņas pamato ar faktu, ka Satversmes preambulā nostiprināta latviskā dzīvesziņa, kas Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti.

NA norāda uz nepieciešamību likumiski sakārtot vienīgi Latvijai raksturīgās, latviskās dzīvesziņas reliģijas — dievturības — līdztiesība savā cilmes valstī, nodrošinot tās garīdzniekiem tiesības noslēgt laulības ar juridisku spēku, tāpat kā tas ir paredzēts garīdzniekiem no citām, alohtonām reliģijām, kas vēsturiski nav radušās un attīstījušās no latviešu tautas vidus, bet vēsturiski ienākušas no ārvalstīm.

"Ņemot vērā dievturības cilmi un nozīmi Latvijas tradicionālajā kultūrā, kā arī tuvojošos dievturības vārda un pirmās reliģiskās organizācijas reģistrācijas simtgadi 2025. un 2026. gadā, dievturi un latviskās dzīvesziņas ģimenes godu interesenti joprojām pastāvošo kārtību Latvijā uztver kā diskriminējošu — netaisnīgu un pazemojošu," norāda NA.

Tāpat politiskais spēks pauž, ka grozījumi Civillikumā nepieciešami, lai demokrātiskā valstī, saskaņā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna nostādnēm, sekmētu vienīgi Latvijai raksturīgo garīgo tradīciju ilgtspēju un nodrošinātu dievturiem savā cilmes valstī līdzvērtīgas tiesības citām, alohtonām reliģijām.

"Latvijas enciklopēdijā" teikts, ka dievturība ir specifiska jaunradītas reliģijas un nacionālisma kustība, kas veidojusies Latvijā 20. gs. 20.–30. gados un pastāv arī mūsdienās.