Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas jautājumiem, ceturtdienas pusdienlaikā pulcēja skolotājus un pedagogus no visas Latvijas piketā pie Saeimas. Piketā gan neizdevās panākt garantijas pedagogu prasību izpildei.
Kā novēroja portāls "Delfi", jau pirms piketa sākuma pedagogi, kas uz piketu ieradušies, bija sapulcējušies nelielos bariņos pa novadiem.
"Buruņojušies" ar dažādām skaņas iekārtām, kā arī svilpjot svilpes un svilpauniekus, pūšot taures, žvadzinot zvārguļus un skandinot zvanus, piketā bija pulcējušies desmitiem pedagogu teju no visiem Latvijas novadiem.
Viņi turēja rokās plakātus, kā arī skandēja saukļus "Samērīgu slodzi!", "Cieniet nozari!", "Cienīgu algu!", "Deputāti, mostieties, celieties, rīkojaties!" un citus.
Notiekošo uzraudzīja kupls policistu pulks.
Kā portālam "Delfi" teica 65 gadus vecā vēstures un sociālo zinību skolotāja Vija Kovaļevska, viņa atbraukusi no Limbažiem, un, kā stāsta, aizgājusi pensijā, jo jaunajā kompetenču izglītībā viņa vairs neesot vajadzīga.
"Ziniet, pensija man ir lielāka, nekā alga, ko saņēmu pēdējos gadus strādājot skolā ar 450 skolēniem. Jaunais izglītības saturs, sevišķi vidusskolai, ir neadekvāts haoss, kurā es strādāt vairs nevarēju," saka skolotāja, kas skolā strādājusi 40 gadus.
Kāda piketētāja, kura gan nevēlējās minēt ne skolu, kurā strādā, ne savu uzvārdu, uzdeva retorisku jautājumu – vai ir zināms, ka prostitūtas pelna vairāk par skolotājām.
Piketa dalībniece, Valmieras sākumskolas izglītības pedagoģe Kristīne Daiga portālam "Delfi" teica, ka galvenais iemesls, kādēļ viņa ieradusies, nav tieši darba samaksas jautājums, bet gan tā samērīgums ar slodzi.
"Visu jau nemēra algā, bet ar šādu slodzi skolotāji var izdegt," stāstīja pedagoģe. Viņa arī uzsvēra, ka nav godīgi par 40 darba stundām saņemt tādu pašu samaksu kā skolu skolotāji par 30 stundām.
Vaicāta, vai ir apsvērusi iespēju strādāt kādā citās sfērā, viņa atzina, ka laukos daudz citu variantu neesot: "Protams, varu aiziet strādāt "Lidl" un pelnīt vairāk. Bet man patīk strādāt ar bērniem," pauda skolotāja.
Kā novēroja portāls "Delfi", pie sanākušajiem piketētājiem iznāca arī daži deputāti, kā arī izglītības ministre Anita Muižniece (K), kuru sanākušie sagaidīja ar izsaucieniem "Muižniece skolā!".
Tāpat ar pedagogiem aprunājās deputāti Marija Golubeva (A/P) un viņas partijas biedrs Aigars Bikše, kurš savu iznācienu komentēja, sakot: "Man jau jākāpj pie jums!", un tā arī izdarīja, pārkāpjot nožogojumam, kas norobežoja piketa dalībniekus.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga portālam "Delfi" sacīja, ka piketā pulcējušies apmēram 2200 cilvēki no visas Latvijas un no visām izglītības pakāpēm. Iepriekš bija pieteikti 2000, bet vēlāk pieteikto dalībnieku skaits palielināts.
Piketa rīkotāji Saeimai un valdībai izvirzījuši tādas prasības kā pedagogu darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023. gada un sabalansētas darba slodzes nodrošināšana.
Tāpat piketētāji prasīja, lai LIZDA priekšlikumi un iebildumi tiktu ņemti vērā Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta izstrādē, kurā tiek lemts par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagoga darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
LIZDA vēlējās, lai tiktu nodrošināta pārskatāma, pārdomāta un godīga pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēma.
Nav piekāpšanās nevienā no trijām prasībām, pēc tikšanās, kas parlamentā pulksten 12.45 LIZDA bija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), izglītības ministri Anitu Muižnieci (K), kā arī Saeimas Izglītības komisijas vadību – Arvilu Ašeradenu (JV), Eviju Papuli un Ritvaru Jansonu (NA), sanākušajiem piketētājiem paziņoja Vanaga.
Viņa sacīja, ka nevienā no trim izvirzītajiem jautājumiem nav panākts nekāds kompromiss, nav nekādu precīzu risinājumu – tikai "runāsim, domāsim."
LIZDA 20. jūnijā būs padomes sēde, kurā tiks lemts par tālākajām akcijām.
Pēc šī paziņojuma un vairāk nekā divu stundu pulcēšanās pie Saeimas nama sanākušie piketētāji sāka izklīst.
Savukārt Saeimas preses dienests norāda, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sarunā uzsvērusi parlamenta gatavību turpināt dialogu un palīdzēt rast kompromisu starp nozari un valdību. Šis jautājums ir arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā, un to komisijas sēdē plānots skatīt otrdien, 21. jūnijā.
Jau ziņots, ka līdzās skolotāju prasībām, arodbiedrība Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības, kā piemēram, tiek prasīta augstākās izglītības iestāžu, augstskolu pedagogu minimālās darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023. gada; valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei 2023. gada un vidēja termiņa budžetā.
Tāpat LIZDA lūdz, lai visas augstākās izglītības iestādes būtu spējīgas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu akadēmiskajam personālam, būtu sabalansēta darba slodze, kas ietver visus darba pienākumus un novērš nozarē strādājošo pārslodzi un profesionālo izdegšanu.
Kā norāda piketa organizatori, faktiskā atlīdzība valsts augstskolās, augstākas izglītības iestādēs ir nevienlīdzīga un diskriminējoša – dažās valsts augstskolās profesori, asociētie profesori, docenti 2021. gadā ir saņēmuši mēneša neto atalgojumu zemāku par 1000 eiro, lektori – zemāku par 500 eiro, kas pat nav atbilstošs zemākās mēneša darba algas likmei.
Reaģējot uz LIZDA paziņojumu, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicina arodbiedrības priekšsēdētāju un Saeimas Izglītības komisijas vadību uz tikšanos.
LIZDA organizētajam piketam atbalstu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), pilnībā pievienojas tās prasībām, portālam "Delfi" sacīja tās pārstāvji. Atbalsta vēstuli LBAS nosūtījusi arī valsts augstākajām amatpersonām.
LBAS vēstulē norāda, ka atbalsta LIZDA lēmumu organizēt piketu, jo uzskata, ka pedagogi ir nozīmīgākais resurss, lai turpinātu izglītības satura reformu un nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu valstī.
LBAS vērš uzmanību, ka, stiprinot pedagogu atbalsta sistēmu un pilnveidojot mācību procesu, viens no būtiskākajiem pedagogu profesionālo dzīvi pozitīvi ietekmējošajiem faktoriem ir pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojums un tam atbilstošas darba slodzes sabalansēšana.
Ikviens LIZDA pedagogs un strādājošais pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības, speciālās izglītības, augstākās izglītības iestādēs, kā arī zinātniskajās institūcijās ir tiesīgs saņemt savam ieguldītajam darbam cieņpilnu atalgojumu, norāda LBAS.
Apstākļos, kad izglītības nozare ir pastiprināti izmantojusi pedagogu cilvēkresursus, lai pārvarētu covid-19 pandēmijas radītās sekas, kad valstī strauji pieaug inflācija, LBAS pieprasa valdībai veikt arī papildus ieguldījumu izglītības nozares cilvēkkapitālā, pilnveidojot pedagogu darba samaksas modeli, apmaksājot visus pedagogu darba pienākumus, novēršot pārslogotību un profesionālo izdegšanu, nodrošinot cienīgu, konkurētspējīgu atalgojumu, salīdzinot ar citiem līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!