Okupācijas pieminekļi būs jānojauc līdz 15. novembrim, nolemj Saeima

Par likumu balsoja 61 deputāts, bet pret – 19. Pret likumu balsoja visi Saeimas sēdē reģistrējušies "Saskaņas" frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. Savukārt par minēto likumu nebalsoja "Attīstībai/Par!" deputāti Inese Voika un Gatis Zamurs, kā arī frakcijas "Neatkarīgie" deputāti Aldis Gobzems un Karina Sprūde.

Likums paredz, ka demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Lai arī atsevišķi deputāti rosināja okupācijas pieminekļus nojaukt ātrāk – 23. augustā vai 15. septembrī, tomēr Saeima lēma, ka šo objektu demontāža pašvaldībām būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim.

Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta piederības uz bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tāpat likums aptver jautājumu par iepirkumu procedūras īpašajiem noteikumiem. Tostarp pašvaldībai paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas.

Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodos glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, kā arī paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem.

Tāpat likuma mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu, kā arī nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.

Kopumā Latvijas teritorijā ir ap 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai.

Likums neattieksies uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Lai likums stātos spēkā, tas jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Levits ceturtdien, 16. jūnijā, uzrunā Saeimai atzina, ka lēmums par "okupantu pieminekļa Pārdaugavā nojaukšana iezīmēs simbolisku pagrieziena punktu". "Tas pārvelk svītru Krievijas tiesībām kultivēt savus imperiālistiskos ideoloģiskos rituālus mūsu zemē," uzsvēra Levits.

Jau vēstīts, ka Saeima 12. maijā atbalstīja Ārlietu komisijas izstrādāto juridisko risinājumu, kādā veidā būs iespējams nojaukt pieminekli Uzvaras parkā, Pārdaugavā.