Partijas nedrīkstēs vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību

Likuma izmaiņas atbalstīja 73 deputāti, bet opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko vienīgā balsoja pret.

Iepriekš notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atsevišķi deputāti mudināja steidzami virzīt likuma izmaiņas, ņemot vērā Latvijas Krievu savienības aktivitātes un atsevišķu partijas "Saskaņa" biedru rīcību 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā.

Tiesa, virkne "Saskaņas" deputātu ceturtdien, 16. jūnijā, pauda atbalstu minētajām izmaiņām.

Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka likumā arī noteikts, ka politiskajām partijām aizliegts aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Grozījumi arī paredz aizliegumu partijām savā darbībā sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Ja prokuratūra vai valsts drošības iestāde konstatēs pazīmes, kas liecina par partijas prettiesiskas darbības iespējamību, tās varēs brīdināt partiju. Atbilstoši konstatētā pārkāpuma būtībai iestāde, kura konstatējusi pārkāpumu, varēs noteikt termiņu pārkāpuma novēršanai vai uzdot normatīvajiem aktiem neatbilstošo rīcību nekavējoties pārtraukt.

Ja partijas darbība būs pretrunā ar noteikto aizliegumu, to varēs izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Pēc prokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts ieņēmumu dienesta motivēta pieteikuma tiesa varēs aizliegt partijai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.