Darba biržas Ukrainas bēgļiem darba devēji atzīst par necerēti veiksmīgām

Lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem ar darba iespējām, Rīgas dome maijā sāka organizēt darba biržas. Līdz šim notikušas divas darba biržas, savukārt trešā notiek ceturtdien, 16. jūnijā.

Domē informē, ka iepriekšējās divās darba biržās Ukrainas bēgļiem kopumā tika piedāvātas gandrīz 900 vakances.

Darbu dažādās specialitātēs, pēc domes aplēsēm, varētu būt atraduši ap 200 cilvēku, ar kuriem uzņēmumi pēc pasākumu norises turpināja pārrunas par darba sākšanu.

Pirmajā divās biržās piedalījās kopumā 20 uzņēmumi, no kuriem deviņi bija Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības. Savukārt trešajā darba biržā piedalās astoņi uzņēmumi, kas piedāvā ap 100 vakancēm. No tiem puse ir Rīgas kapitālsabiedrības. Atkārtoti biržā piedalās arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un "Rīgas 2. slimnīca".

Runājot par darba biržām, Grūbe atzīst, ka darba devējiem relatīvi augstā apmeklētāju un pieteikšanās aktivitāte ir necerēti labs rezultāts, kamēr arī darba ņēmējiem šāda iespēja bijusi nepieciešama.

Kopumā par šo iniciatīvu centra vadītājs izsakās, ka "tas ir jādara un tur nevar apstāties".

Pieejamo vakanču spektrs esot visai plašs – no strādniekiem parkā, apkopējiem līdz ārstam-ginekologam un citu specialitāšu mediķiem. Tāpat tiekot meklēti inženieri un ķīmiķi, un arī šādām vakancēm izdodas atrast kandidātus.

"Ir plašs piedāvājums un arī pretī darba ņēmēji ir plaša profila," skaidro Grūbe.

Visvairāk pieteikumu šobrīd gan ir uz vienkāršākiem darbiem. Taču centra vadītājs aicina ņemt vērā, ka tādās profesijās, kā, piemēram, mediķis, pirms darba sākšanas Latvijā ir jāapstiprina izglītība. Šis process aizņemot aptuveni 45 dienas, taču darba devēji tik un tā ir gatavi sagaidīt apstiprinājumu.

"Protams, ka ātrāk aiziet, kur ir mazākas kvalifikācijas prasības, bet tikpat labi arī augstas kvalifikācijas cilvēki ir vajadzīgi," stāsta centra vadītājs.

Līdz šim, salīdzinot pirmo un otro darba biržu, iezīmējies, ka uz katru darba biržu ierodas aizvien vairāk cilvēku – ja pirmajā tādu bija ap 300, tad otrajā – 500. Lai veicinātu cilvēku informētību, dome šo pasākumu arī reklamē dažādās platformās, tostarp sociālajos tīklos. Ar apzināšanu palīdzot arī Ukrainas vēstniecība Latvijā.

Vienlaikus, runājot par cilvēkresursiem, Grūbe atzīst, ka komandas resurss "ir tāds, kāds tas ir". Turklāt darbiniekiem, kuri organizē darba biržu paralēli ir arī pamata darbi, kuri jāveic saistībā ar centra darbības nodrošināšanu. Tas gan nozīmējot, ka šāds pasākums nevarētu būt ikdienišķs, bet gan drīzāk periodisks.

"Lai telpās novadītu 500 cilvēku pūli, tur vajag komandu, kas to spēj noorganizēt," atskārt centra vadītājs. Galvenokārt ar organizēšanu nodarbojas centra kolektīvs, taču arī brīvprātīgie esot vajadzīgi. Viņu uzdevumi gan lielākoties esot saistīti ar pūļa vadīšanu.

Patlaban gan brīvprātīgo aktivitāte vairs nav tik liela, kāda tā bija sākumā, kad centrs tikko atvērās.

Centra vadītājs arī apstiprināja, ka šobrīd bēgļu vidū aizvien vairāk iezīmējas izpratne, ka Latvijā varētu nākties palikt ilgāk nekā vien pāris mēnešus. Pēc viņa sacītā, tas gan ir atkarīgs no konkrētās vietas, no kuras bēgļi ieradušies.

Tieši kara gaita un notikumi Ukrainā, pēc Grūbes stāstītā, ir pamatā tam, kā mainās bēgļu plūsmas. Ja sākotnēji bēgļi nāca vairāk no Eiropas puses, tad šobrīd Latvijā jau ierodas arī cilvēki "pa tiešo" no Krievijas vai caur Igauniju.

"Tie ir cilvēki, kuri nāk pa tiešo no Mariupoles, kur viss ir nopostīts, kur bija šie, pēdiņās, "zaļie koridori" uz Krievijas filtrācijas nometnēm. Attiecīgi, šiem cilvēkiem ir pilnīgi cits skatījums uz to, un viņi neplāno atgriezties tikko, kā beigs krist bumbas," stāsta centra vadītājs, piebilstot, ka "tā tas daudzos gadījumos bija Kivijas reģionos – tiklīdz Krievijas armija atvirzījās prom, tā ļoti daudzi cilvēku skrēja atpakaļ".

Šobrīd gan Kijiva vairs nav tā galvenā vieta, no kuras ierodas bēgļi - tas drīzāk ir Doņeckas apgabals. "Es domāju, ka viņi apzinās to, ka tas tik ātri nebeigsies un nav jau arī kur atgriezties, nav infrastruktūras, nav, kur dzīvot," stāsta Grūbe.

Kopumā gan bēgļu plūsma ir nedaudz sarukusi salīdzinājumā ar sākotnējo kara posmu. Taču tā ir arī mainīga un atkarīga no karadarbības. "Tas ir arī loģiski, ja cilvēkiem ir kāds ierosinātājs mukt, tad viņš no turienes arī muks," piebilst centra vadītājs.

Izsakoties plašāk par centra ikdienišķo darbību, viņš norāda, ka situācija ir normāla – šobrīd ir sarukusi cilvēku pirmreizējā reģistrācija, taču tā ir stabila – no 50 līdz 200 cilvēkiem ik dienu. Tas vienlaikus ir ievērojami mazāk nekā kara sākumā, kad ik dienu bija ap 700 pirmreizējo reģistrāciju, taču patlaban aizvien ikdienā centrā apgrozās ap 1000 cilvēku.

Vispieprasītākās iestādes šobrīd ir sociālais dienests, skolas un bērnudārzi, kā arī valsts struktūras - Nodarbinātības valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests.

Kā vēstīts, sākoties karadarbībai Ukrainā, Rīgas dome lēma veidot atbalsta centru no Ukrainas bēgošajiem civiliedzīvotājiem.

Sākumā šāds centrs tika ierīkots Kongresu namā, taču vēlāk, tostarp kapacitātes trūkuma dēļ, tas tika ierīkots ēkā Kaļķu ielā.