Saeima konceptuāli atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja divus IZM izstrādātus likumprojektus – grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Abos paredzēta izglītības procesa īstenošana tikai valsts valodā.

Izglītības likumprojektu konceptuāli atbalstīja 58 deputāti, bet to neatbalstīja 18. Savukārt grozījumus Vispārējās izglītības likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 60 deputāti, bet pret balsoja 18.

Uzrunājot Saeimu, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) pauda gandarījumu, ka 13. Saeima beidzot varēs pielikt punktu 30 gados nepadarītajam mājasdarbam attiecībā uz to, lai visi skolēni Latvijā netiktu šķiroti pēc valodas.

Viņa norādīja, ka katram bērnam būs iespējams pilnvērtīgi integrēties Latvijas sabiedrībā un komunicēt valsts valodā.

"Tikai godīgi pasakot, ka ikvienam bērnam Latvijā ir vienādas tiesības uz izglītību, mēs varam iegūt sabiedrību, kas domā vienādi, kas saprot viens otru, kur cilvēki runā viens ar otru vienā valodā. Un man ir ārkārtīgi liels prieks, ka šos pirmos soļus mēs speram," uzsvēra Muižniece.

Opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) atzina, ka, pārejot uz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā, Latvija ignorē starptautiskās saistības, proti, Eiropas Padomes konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tāpat Pimnovs kritizēja faktu, ka regulējuma izstrādē netika piesaistīti nacionālo minoritāšu pārstāvji.

IZM norāda, ka līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos.

"Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu," uzskata ministrijā.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

IZM piedāvā veikt grozījumus likumā, nosakot, ka sākot ar 2023. gada 1. septembri pašvaldības un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā. Tādējādi ar šo datumu paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Vienlaikus mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.

IZM uzsver, ka ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve.

Tāpat likumprojekts paredz pakāpeniski ieviesiet valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē - sākot ar 2023. gada 1. septembri vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9.klasē.

IZM norāda, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.

Minētās programmas apguvi varēs īstenot tajā pašā izglītības iestādē, kurā pie mazākumtautībām piederošais izglītojamais apgūst pamatizglītības programmu vai arī, ņemot vērā šādas programmas pieprasījumu no izglītojamo puses, pašvaldības varēs īstenot minēto interešu programmu, kādā no pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm vai arī kādā no pašvaldības interešu izglītības iestādēm.

Ministrijā piebilda, ka projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros ir izveidots mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda un literatūra" programmas paraugs. Īstenojot iecerēto interešu izglītības programmu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, iespējams izmantot jau definētos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izveidoto mācību priekšmeta programmas paraugu un mācību materiālus.

IZM arī norāda uz nepieciešamību veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu "C" līmeņa 1. pakāpē.

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotajai informācijai no 2019. gada līdz 2022. gadam, Valsts valodas centrs kopumā ir konstatējis 235 pedagogu valsts valodas nezināšanu un līdz ar to nespēju to lietot "C" līmeņa 1. pakāpē.

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamiem datiem 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.

Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu.

Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.

IZM apkopotie dati liecina, ka mācību līdzekļu nodrošinājumam mazākumtautību interešu programmu īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 92 415 eiro, 2024. gadam – 138 171 eiro, bet 2025. gadam – 183 927 eiro.

Mācību līdzekļu nodrošinājumam latviešu valodā 1.-6. klases skolēniem mācību līdzekļu nomaiņai papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 161 194 eiro, 2024. gadam – 161 347 eiro, bet 2025.gadam – 172 550 eiro.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumiem papildu nepieciešamais finansējums 2022. gada četriem mēnešiem ir 35 856 eiro, 2023. gadam – 120 940 eiro, 2024. gadam – 85 420 eiro, 2025. gadam – 81 420 eiro, bet 2026. gadam – 75 420 eiro.

Plānots, ka finansējums pirmsskolas pedagogu darba samaksai bērniem no 1,5 gadu vecuma līdz 4 gadu vecumam nodrošināms no pašvaldību budžetiem, bet izglītojamajiem no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai – no valsts budžeta līdzekļiem.

Nepieciešamā finansējuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2023. gadam aplēsts 138 092 eiro apmērā, 2024. gadam – 484 572 eiro, 2025. gadam – 704 892 eiro, bet 2026. gadam un turpmāk ik gadu – 864 348 eiro.

Nepieciešamā finansējuma apmērs no pašvaldību budžeta līdzekļiem 2023.gadam aplēsts 25 772 eiro apmērā, 2024. gadam – 77 316 eiro, 2025. gadam – 77 316 eiro, bet 2026. gadam un turpmāk ik gadu – 77 316 eiro.