IZM piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%

No šā gada 1. septembra vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme būtu 900 eiro, 2023. gada 1. septembrī – 976 eiro, 2024. gada 1. septembrī – 1058 eiro, 2025. gada 1. septembrī – 1147 eiro, 2026. gada 1. septembrī – 1243 eiro, 2027. gada 1. septembrī – 1347 eiro par 30 stundu darbu.

Pirmsskolas izglītībā piecus un sešus gadus veco bērnu izglītošanai pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi 2023. gada 1. septembrī plāno 1141 eiro, 2024. gada 1. septembrī – 1312 eiro, 2025. gada 1. septembrī – 1483 eiro, 2026. gada 1. septembrī – 1656 eiro par 30 stundu darbu, 2027. gada 1. septembrī – 1795 eiro par 40 stundu darbu.

Aprīlī darba grupas sanāksmē ierosināja vispārējās izglītībā trīs potenciālos scenārijus par pedagogu darba slodzes izlīdzinājumu. Pirmais no tiem paredz, ka 60% no darba slodzes skolotājs vada mācību stundas, savukārt 40% no darba slodzes gatavo mācību stundas un veic pārējos pienākumus. Tiek rosināts šādu slodzes sadalījumu ieviest no 2023. gada 1. septembra. Ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) atzina – lai ieviestu šādu slodzes dalījumu, valstī nepieciešami vēl 4000 skolotāju.

Otrs scenārijs paredz pakāpenisku pāreja uz 60% un 40% darba stundu attiecību, ikgadēji tuvinot par diviem procentpunktiem. Savukārt trešais scenārijs piedāvā 60% un 40% darba stundu attiecību kā ieteicamu, bet ne obligātu, ar normatīvo aktu uzlabojumiem.

Darba grupā par šiem scenārijiem nav bijis vienota viedokļa, un katram no tiem tika izskatīti gan ieguvumi, gan zaudējumi.

Darba grupas vadītājs, izglītības ministres padomnieks Jānis Klauze (K) informēja, ka IZM līdz 30. jūnijam var iesniegt priekšlikumus par pedagogu darba samaksas pilnveidi.

Kalsone piebilda, ka vasarā IZM sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi risinās datu salīdzināšanas jautājumus, jo nereti dati tiek atšķirīgi interpretēti.

Nākamā darba grupas sanāksme plānota 21. jūlijā.

Kā vēstīts, darba grupas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus skolotāju darba samaksas paaugstināšanai un pedagogu slodžu sabalansēšanai no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim.

Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas pirmajā tikšanās reizē vienojās par plānu katru gadu audzēt skolotāju algu par 8,4%, kas būtu lielāka ambīcija nekā vidējā algu prognoze 5%, informēja darba grupas vadītājs, izglītības un zinātnes ministres padomnieks Klauze (K).

Viņš norādīja, ka ar šādu ikgadēju algas kāpumu ir iecere līdz 2027. gadam sasniegt attiecību 1,3 reizes pret sabiedriskā sektorā strādājošo algu ar augstāko izglītību.

Vienlaikus Muižnieces padomnieks Jānis Ozols (K) precizēja, ka darba grupa nestrādā ar pērn 21. decembrī valdībā apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli "Skolēns pašvaldībā" – tam atsevišķa darba grupas izveide nav paredzēta un par modeli tiks diskutēts arī šajā darba grupā.

Klauze norādīja, ka pedagogu algu samaksu nevar skatīt atrauti no skolotāju darba slodzēm, taču atzina, – ja abus jautājumus skatīs kopā, "algas pieaugums vilksies līdzi un nebūs algas pieauguma, kamēr mēs vienosimies par kopējo darbu". Attiecīgi sākumā ir jāvienojas par pieaugumu esošai slodzei, un tad var diskutēt, kā optimizēt slodžu sadalījumu.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga kategoriski pauda, ka pedagogu atalgojuma palielinājumu nevar virzīt bez sabalansētas slodzes.

"Ja mēs gribam veicināt kvalitāti, pieejamību, risināt vakanču problēmas, motivēt šodien strādājošos un dot pozitīvos signālus topošajiem speciālistiem, tad tam ir jābūt tandēmā, un tajā ir jāiekļauj visi pedagogi," uzsvēra Vanaga.

Pašlaik darba slodzes vienas stundas likme atšķiras starp pirmsskolas skolotājiem, pamata un vispārējās izglītības iestādes pedagogiem.

Paredzēts, ka jau vasarā būs darba grupas priekšlikumu starpziņojums, taču gala ziņojums paredzēts līdz šī gada 31. decembrim.

Darba grupā strādā IZM, Kultūras ministrijas, kā arī sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Pašvaldību savienības, LIZDA, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.