Ko redzēt festivālā 'Lampa' – iesaka sabiedrībā zināmas personības. 1. daļa

Savu festivāla notikumu TOP 5 izveidojuši dažādu nozaru pārstāvji un sabiedrībā pazīstamas personības. Šoreiz ar savu "Lampa" programmu ļauj iepazīties pediatre Dana Isarova, režisore Alise Zariņa, "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, komiķis Edgars Bāliņš un aktieris Maksims Busels.

Sarakstā zemāk redzami "Lampas" uzrunāto cilvēku izvēlēto diskusiju nosaukumi un viņu skaidrojums, kāpēc tieši konkrētais pasākums izpelnījies uzmanību.

Festivāla mājaslapā un lietotnē ikvienam ir iespējams izveidot savu programmu, izmantojot rīku "Mana programma". Tajā iespējams atlasīt pasākumus atbilstoši sev tīkamai kategorijai un izveidot aktuālo pasākumu sarakstu, ko viegli pārskatīt arī telefonā.

Festivālā "Lampa" ar divām diskusijām piedalīsies arī portāls "Delfi". 1. jūlijā pulksten 17 notiks diskusija "Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?", savukārt 1. jūlijā pulksten 20 notiks diskusija krievu valodā "Kurp ies krievu kuģis? Kāda tagad ir sabiedrības un mediju līdzatbildība?".

1. "Par TO bez BET" – seksuālās veselības izglītība skolās. Mums ir pamatīgs informatīvais vakuums saistībā ar pusaudžu un jauniešu vecumposma jautājumiem un problēmām. Mūsdienīgs jaunietis vēlas būt informēts visos ar pieaugušā dzīvi saistītajos jautājumos, un tas, ka pieaugušie sarkst un bālē, izdzirdot vārdu "sekss" vai "masturbācija", vai sapinas vārdos, kad bērns pajautā, kā rodas bērni, tikai nozīmē, ka viņiem trūkst zināšanu gan seksuālās veselības, gan tās komunikācijas aspektos. Domāju, ka arī man kā veselības aprūpes speciālistam konkrētās telts informatīvais saturs būs ļoti noderīgs praksē, komunicējot ar pusaudžiem un jauniešiem.
2. Saruna "Par drošību nerunāt nedrīkst" – sarunas nosaukums jau pats visu izsaka. Fakts, ka karš idejiski mūs biedē un labāk par to izvēlamies nerunāt, tādejādi cerot to "nepiesaukt", ir ļoti aplami. Diemžēl ģeopolitiski esam izvietoti tur, kur esam, un ir beigušies laiki, kad varam ieslīgt pēc Otrā Pasaules kara eiforijā ar domu, ka tas nekad ar mums vairs nenotiks. Ceru, ka sarunas laikā uzmanība tiks pievērsta arī iekšējās drošības draudiem, jo tos atpazīstam vissliktāk.
3. Diskusija "Kara reportiera dienasgrāmatas: Sīrija – Kalnu Karabaha – Ukraina" – karu mēs vienmēr redzam caur žurnālistu acīm, ausīm un citām maņām, kur viņi atspoguļo piedzīvoto. Bet kas notiek viņu galvās? Kas mainās viņos kā cilvēkos pēc visa, ko viņi ir redzējuši un dzirdējuši? Ņemot vērā, ka kara iespaidā es katru dienu joprojām pārvērtēju daudzus savus dzīves aspektus, man ir interesanti zināt, kas notiek to cilvēku prātos, kuri karam ir "pieskārušies" un "izbaudījuši" tā neatšķaidīto esenci.

4. Diskusija "Kā forši mīlēties un gudrāk (ne)lietot narkotikas?" – rezidentūras sākumā, ui, cik neērti bija uzdot pusaudžiem un jauniešiem jautājumus par viņu reproduktīvo veselību. Par vielu lietošanu un apreibināšanos gan tik liels mulsums nebija, bet tālāk par jautājumiem "dari vai nedari?", "lieto vai nelieto?" bija grūti tikt, jo, nu... Ko tu teiksi uzzinājis, ka bērns jau nodarbojas ar seksu vai lieto apreibinošas vielas? Kā par šiem tematiem komunicēt tā, lai jaunietis to neuztvertu kā moralizēšanu vai nosodījumu, tajā pašā laikā neiebraucot otrā grāvī un nedodot viņam pamatu domāt, ka atbalstu riskantu rīcību?

5. Reālos notikumos balstītas "Krāpšanas rokasgrāmatas" atvēršana – neatbildēt uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem, īpaši, ja zvana no citas valsts, nespiest uz hipersaitēm ar jocīgiem pavadtekstiem, nesūtīt "bankai" vai kādai citai "iestādei" savas kartes PIN kodu, CVC vai personas kodu – pāris lietas, ko esmu iemācījusies šo gadu laikā, lai sevi pasargātu no liekām problēmām, taču nešaubos, ka robu, caur kuriem kāds varētu atrast veidu, kā mani apčakarēt, netrūkst.

1. Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?" – tāpēc, ka visi runātāji ir līdz elkoņiem tēmā, un šis būs tas stūrītis, kur "Lampa" būs vismaz mazliet andergraunds.
2. Diskusija "LGBTQIA+ un kristietība" – tāpēc, ka Latvijā pārāk daudzi turpina izlikties, ka reliģija un LGBT+ tiesības ir nesavietojamas, un šis apgalvojums ir gan novecojis, gan kaitniecisks.

3. Sieviešu stendaps "Un kā tad ar vīriešiem?" – tāpēc, ka pirmo gadu nepiedalos pati, bet bezgalīgi cienu un apbrīnoju visas sieviešu stendapa drosmīgās un dusmīgās sievietes.

4. Saruna "Laikmetīgā māksla un ekoloģija" – tāpēc, ka "Lampā" nemaz nav tik daudz ar mākslu un kultūru saistītu sarunu, un šī Latvijā ir svaiga un aktuāla tēma.

5. Diskusija "Aizmirstā seksualitāte. Vecums un invaliditāte nav šķērslis." – tāpēc, ka mēs kā sabiedrība vēl tikai mācāmies nopietni un cieņpilni runāt par seksu kā pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļu.

1. Ilgtspējas Prāta spēles "Pa CO2 pēdām" – spēles ir labs formāts, kā vieglā un aizraujošā veidā domāt par būtiskām tēmām, tādēļ aicinu visus uz Ilgtspējas Prāta spēlēm pārbaudīt savas zināšanas, erudīciju un atjautību par ilgtspēju. Būs spraigi!

2. Diskusija "No kļūdām mācās – lielākās ilgtspējas kļūdas" – prieks par drosmīgajiem, kuri ir gatavi izstāstīt savu neizdošanās pieredzi. Tik būtiskā tēmā kā ilgtspēja mēs nedrīkstam baidīties kļūdīties, jo, gaidot uz vienīgo pareizo risinājumu, varam zaudēt tik dārgo laiku. Ir jāmēģina, jādara, jāmācās no pieredzes un jādodas tālāk. Ieguvēji būs visi.

3. Domapmaiņa "Ilgtspējas risinājumu pārnese no uzņēmējdarbības uz izglītību" – starpnozaru sadarbība un savstarpēja mācīšanās ir ļoti nozīmīga ceļā uz jauniem risinājumiem un paliekošām pārmaiņām. Esmu pārliecināts, ka ne tikai izglītības joma var iemācīties ko vērtīgu no uzņēmējiem, bet arī otrādi – uzņēmēji var pārņemt labās prakses no izglītības nozares profesionāļiem. Tas noteikti ir divvirzienu ceļš.

4. Diskusija "Finanses un tehnoloģijas: laimīga laulība vai attiecību drāma?" – tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un digitālās inovācijas spēlē arvien lielāku lomu arī finanšu pasaulē. Kur ved šis straujais skrējiens? Brīžiem šķiet, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Būs interesanta diskusija.

5. Sarunu šovs "Kāds ir labs skolotājs?" – skolotāji ir ļoti nozīmīgi cilvēki mūsu katra dzīvē, vērtīgi par skolotāja lomu un nozīmi padomāt arī no vecāka perspektīvas. Šajā un citās sarunās par izglītību jo īpaši svarīgi uzklausīt arī pašu jauniešu viedokli.

1. Diskusija "Vai jaunieši var izglābt pasauli?" – šī varētu būt interesanta diskusija, jo jau tās nosaukumā ir skaidrs, ka nekas cits tiem jauniešiem neatliek, kā censties to panākt. Paklausīsimies svaigākās idejas par to, kā.

2. Diskusija "Krievijas karš Ukrainā – sekas Baltijas jūras reģiona drošībai" – lai kādu festivālu mēs rīkotu, ir temats, kuram mums jāpievērš pastiprināta uzmanība katru dienu, un mēs kategoriski nedrīkstam ieslīgt pieradumā un izlikties, ka viss būs labi.

3. Diskusija "Naida runa internetā un ārpus tā" – kur beidzas vārda brīvība, kur sākas naida runa? Kā atšķirt emociju uzplūdu no apzinātas provokācijas vai agresijas? Internets mazāks nekļūs, un mums joprojām jāmācās un jāmāca to lietot.

4. Diskusija "Cik populārs ir populisms?" – vēl nesen, pateicoties ļoti spilgtiem piemēriem, man šķita, ka skaidri atšķiru populismu no ikdienišķas politikas, bet patiesībā gan jau ir daudz vairāk gadījumu, kuros varam lietot šo sarežģīto terminu.

5. Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?" – politikas nu būs gana, vajag arī kaut ko dvēselei. Mēs labi zinām, ka mūzikā un citā mākslā viss ir ciklisks, tāpēc aktuālo subkultūru šķietamā rotācija ir ja ne zinātniski pamatojama, tad diskutējama pavisam noteikti.

1. Diskusija "Mākslinieku šķirošana kara kontekstā" – tas, kāda ir mākslinieku atbildība kara laikā un vai ir pieļaujama kultūrcilvēku neitralitāte, man personīgi šķiet ļoti svarīga tēma. Bieži dzirdu, ka kultūru nevajadzētu jaukt ar politiku, kultūras uzdevums ir vienot. Mākslinieki ir mākslinieki, nevis politiķi, un nebija gatavi kara apstākļiem. Tomēr attieksme pret Krieviju ir bijusi pārāk maiga, gadu simtiem ļaujot tai sagrābt citas valstis un apgalvot, ka tai "ir taisnība". Mums, kultūrcilvēkiem, nav pietiekamas izpratnes par to. Varbūt es esmu izņēmums, jo esmu krievvalodīgais Latvijā – latviešus tas skar mazāk.

2. Empātijas spēles – empātija vienmēr ir bijusi svarīga, bet šobrīd, ņemot vērā kara apstākļus, empātijai ir īpaša nozīme. Tā ir vienā plauktiņā ar spēju sarunāties, ieklausīties un veidot dialogu. Ir pārāk daudz kategorisma, it kā varam to saprast, bet tas nav pareizi, jo tā mēs nekļūsim par vienotu sabiedrību un valsti un zaudēsim cilvēcību.

3. Saruna "Kā tu vari ietekmēt demokrātijas nākotni?" – būsim godīgi, karš mums parādīja, ka nav nekādas demokrātijas. Piemēram, man kā krievvalodīgam mākslas cilvēkam bija skaļi jārunā par savu attieksmi sabiedrībā, ka esmu pret karu Ukrainā, jo, ja es to neteikšu, mani izslēgs no sabiedrības. Citējot Čulpanu Hamatovu: "Priekš kam man katru reizi, katrā intervijā jāatkārto tas pats? Man pašai tas ir sāpīgi." Un Henrieta Verhoustinska apgalvo – jā, šķiet, tas ir pareizi – katru reizi to atkārtot. Bet es nepiekrītu. Tas parāda to, ka demokrātijas jautājums ir problēma. Demokrātijas nav. Iespējams, trūkst izglītības, lai apzināti būtu demokrātiskā valstī.

4. Diskusija "Meklēju māju laukos!" – svarīgs jautājums – meklēt māju laukos. Man šķiet, ka vajag rosināt kādu likumu, ka, ja tu esi Latvijas pilsonis, tev ir priekšrocības attiecībā uz lauku īpašuma iegādi vai īri. Tas ir ļoti skumji, ka lauku mājas paliek tukšas, bet cenas aug. Dīvaini, bet daudz izdevīgāk ir aizlidot uz Turciju vai kaut kur citur, nekā atpūsties pie dabas tepat, Latvijā. Liela daļa no mana paziņu loka vēlas palikt un atpūsties Latvijā, taču ieraugot cenu, kas ir pielīdzināma ceļojumam uz Turciju, apstulbst. Būtu vēlams pacelt šo jautājumu un izdomāt kādu sistēmu, lai nebūtu tukšu māju laukos.

5. Saruna "Latviskās un latviešu identitātes" – žēl, ka neviens no sarunā iesaistītajiem un aicinātajiem nav krievvalodīgais latvietis. Man tas nepatīk, jo es arī esmu latvietis un man ļoti gribas, lai mani uzskata par latvieti. Ir svarīgi runāt par tādiem kā mēs, jo mēs arī esam latvieši.