Uzvaras piemineklis stingrā policijas uzraudzībā 20220514 - 20
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Piektdien Rīgas domē notika viena no regulārajām darba grupas sēdēm par padomju pieminekļa Pārdaugavā demontāžu. Tajā esot pārrunāta turpmākā darba gaita attiecībā uz demontāžas metodēm un termiņiem. Taču, ņemot vērā, ka "šis ir nacionālās drošības jautājums", pagaidām netiek sniegtas papildu detaļas par demontāžas procesu vai izmaksām, portālam "Delfi" pauda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Viņš vērš uzmanību, ka Saeima ceturtdien apstiprināja likumprojektu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu.

Tas paredz, ka Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa demontāžu līdz 15. novembrim. Lange gan norāda, ka šis datums bija zināms jau iepriekš, tāpēc Rīgas pašvaldība jau bija uzsākusi aktīvu darbu.

Patlaban pašvaldība turpinot strādāt pie pieminekļa demontāžas un konsultējoties ar atbildīgajām institūcijām un iesaistītajiem komersantiem.

Jautājumi par pieminekļa demontāžas detaļām atkal aktualizējušies pēc tam, kad trešdienas intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pastāstīja, ka plašāka skaidrība par to, kā, cik izmaksās un kad varētu tikt demontēts Pārdaugavas piemineklis parādīsies piektdien.

Arī iepriekš šādi jautājumi tikuši uzdoti domes amatpersonām, taču atbildes bijušas visai skopas.

Piemēram, Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) iepriekš LTV "Rīta Panorāmā" sacījis, ka "šobrīd grūti precīzi pateikt, cik izmaksās šī demontāža. Aplēses ir dažādas, bet tas nebūs lēts prieks".

Pēc žurnālistu papildu jautājumiem deputāts gan sniedza aptuvenas izmaksu aplēses. Lai arī Ķirsis sacīja, ka "tā būtu spekulācija", viņš tomēr atzina, ka summa varētu būt mērāma vairākos simtos tūkstošu, taču varbūt demontāža izmaksās pat dažus miljonus eiro.

Tāpat viņš iepriekš norādījis, ka Rīgas dome apsver visus padomju armijas pieminekļa nojaukšanas variantus, tostarp spridzināšanu.

Kā ziņots, padomju režīma slavinošu pieminekļu demontāža būs jāveic līdz 15. novembrim, paredz ceturtdien, 16. jūnijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā.

Par likumu balsoja 61 deputāts, bet pret – 19. Pret likumu balsoja visi Saeimas sēdē reģistrējušies "Saskaņas" frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. Savukārt par minēto likumu nebalsoja "Attīstībai/Par!" deputāti Inese Voika un Gatis Zamurs, kā arī frakcijas "Neatkarīgie" deputāti Aldis Gobzems un Karina Sprūde.

Likums paredz, ka demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Lai arī atsevišķi deputāti rosināja okupācijas pieminekļus nojaukt ātrāk – 23. augustā vai 15. septembrī, tomēr Saeima lēma, ka šo objektu demontāža pašvaldībām būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!