Stiprināt drošību un politisko nāciju – JV piesaka 14. Saeimas uzdevumus

Sestdien, 18. jūnijā, notika partijas "Vienotība" domes un JV kopsēde, kuras laikā politiskais spēks 14. Saeimas vēlēšanās kā premjera amata kandidātu izvirzīja Krišjāni Kariņu.

Uzrunājot kolēģus, Kariņš aicināja atskatīties uz Latviju pirms 31 gada, kad valsts atguva neatkarību, to salīdzinot ar situāciju tagad. "Kā diena pret nakti," secināja premjers.

Viņš uzsvēra, ka valstī viss nav ideāli, tomēr mēs paši, nevis sveša vara, esam tie, kas veido nākotni.

Premjers arī atskatījās uz "Vienotības" darbību, pierādot, ka politiskais spēks spēj pārvarēt izaicinājumus un vadīt valsti grūto laikos. Viņš atgādināja, ka Valdis Dombrovskis savulaik uzņēmās vadīt valdību ekonomiskajā krīzē, spējot izvest valsti no tās un vienlaikus ievedot Latviju eirozonā.

Tāpat Kariņš stāstīja, ka Laimdotas Straujumas vadītā valdība lēma par valsts aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Mēs jau agrāk esam pierādījuši, ka esam atbildīgi un spējīgi vadīt mūsu valsti vajadzīgajā virzienā," uzsvēra Kariņš.

Savukārt, atskatoties uz sevis vadīto Ministru kabinetu, premjers stāstīja, ka tā spējusi panākt, lai Latvijas finanšu sektors nenonāktu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas nozīmētu IKP kritumu 10% apmērā. "Mēs šo krīzi nepiedzīvojām, jo ieviesām banku sistēmas pārvaldību, kā rezultātā valstī ir labākais kredītreitings," teica premjers.

Uzrunā Kariņš arī norādīja uz tādiem paveiktiem darbiem kā administratīvi teritoriālā reforma, enerģētikas neatkarības veicināšana, cīņa ar Covid-19 pandēmiju utt. Premjers piebilda, ka viņa vadītajā valdībā savulaik bija "kovidnoliedzēji", tomēr valdība spēja pieņemt lēmumus, kas pasargāja valsti no ļaunākā.

Iezīmējot turpmāk veicamos darbus, Kariņš stāstīja, ka liels izaicinājums būs energoresursu pieaugošo cenu ietekmes mazināšana, ģeopolitiskā situācija, kā arī nepieciešamība turpināt ieguldīt valsts aizsardzībā.

Tāpat Kariņš norādīja uz ārlietu ministra Edgara Rinkēviča aktualizēto nepieciešamību veidot politisko nāciju, kuras pamatā būs integrācijas jautājumu risināšana. Premjera vērtējumā, valsts integrācijas politika nav nesusi nepieciešamos rezultātus, jo integrācijas politika balstījās tajā, lai sabiedrības vairākumam iemācītu iecietību un sapratni, tomēr Krievijas sāktais karš Ukrainā pierādījis, kā šādi "laipot vairs nevar".

"Vai nu nostājies valsts valodas un Satversmes pusē vai arī to neatbalsti. Valsts piederība nav balstīta uz etnisko piederību, bet gan uz to – respektē vai nerespektē valsts valodu, atbalsti vai neatbalsti brīvību un demokrātiju. Ir jāstrādā ar tiem, kas to neatbalsta, bet nevaram pieļaut, ka kāds Latvijā atbalsta un sludina Krievijas propagandu, kas vērsta pret Latviju," sacīja Kariņš.

Arī Rikēvičs uzrunā sēdē uzsvēra, ka valsts drošības stiprināšana ir jāturpina, turklāt jāsaprot, ka ārējā drošība ir arī valsts iekšējā drošība, tāpēc ir jāpabeidz valsts robežas izbūve. Ārlietu ministra vērtējumā, iekšlietu sistēma ir jāpadara tik pat spēcīga kā ārējās drošības sistēma. "Iekšlietu sistēma jāstiprina ne tikai ar papildus resursiem, bet tajā ir jāveicina arī lojalitāte," secināja Rinkēvičs.

Pievēršoties politiskā spēka piedāvājumam 14. Saeimas vēlēšanās, Rinkēvičs atzina, ka JV ir centriska partija, kas spējusi apvienot dažādus ideoloģiskus spēkus. "Lai citi mērojas – kurš ir vairāk liberāls, kurš vairāk konservatīvs. Mūsu uzdevums ir valsts drošība, attīstība un labklājība," uzsvēra politiķis, piebilstot, ka nākamajā Saeimā JV strādās ar visiem politiskajiem spēkiem, kas ir valstij lojāli.

Uzrunā Rinkēvičs arī norādīja uz nepieciešamību stiprināt politisko nāciju. Viņš sacīja, ka patlaban Latvijā ir trīs atšķirīgas iedzīvotāju grupas. Pirmā ir Latvijai lojāli pilsoņi un nepilsoņi. Otrā grupa ir "apjukuši krieviski un arī latviski runājoši cilvēki", kas dzīvo Krievijas informācijas telpā. "Ar šiem cilvēkiem var un vajag strādāt, piemēram, slēdzot Krievijas propagandas kanālus, nodrošinot izglītību valsts valodā. Mums ir jācīnās par katru, kurš ir samulsis," pauda politiķis.

Savukārt trešā sabiedrība grupa ir tie, kurus neviens nevarēs pārliecinās kā tikai ar likuma bardzību. Viņš uzsvēra, ka politiskās nācijas jautājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem 14. Saeimā.

Diskutējot par rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, Kariņš kolēģiem pauda pārliecību, ka JV nākamajā Saeimā jāpanāk lielāka pārstāvniecība. "Šajā Saeimā ienācām ar astoņiem deputātiem, izveidojām valdību un noturējām kursu. Iedomājieties, ko mēs varētu izdarīt ar krietni lielāku pārstāvniecību," sacīja premjers.

Deputāts Arvils Ašeradens, kurš vēlēšanās būs JV Kurzemes saraksta līderis, atzina, ka uz Saeimas vēlēšanām pošas dažādas grupas, tāpēc jautājums ir par to, kurš dabūs pārsvaru – "populisti vai veselais saprāts un ilgtspējīga politika".

"Tas, ka "Vienotība" ir atgriezusies sistēmiskas partijas statusā, liek domāt, ka rezultāts būs labs, lai gan tagad ir pāragri par to runāt un sapriecāties. Esmu pārliecināts, ka JV ir jāiet uz uzvaru," uzsvēra Ašeradens.

Arī Rinkevičs pauda pārliecību, ka JV frakcijai nākamajā Saeimā ir jābūt lielākai. Arī viņš viņš atzina, ka politiskajam spēkam vēlēšanās ir iespējas gūt labākus panākumus.

Savukārt deputāts Ainars Latkovskis piebilda, ka JV ir vienīgā frakcija, kas 13. Saeimā nav zaudējusi nevienu biedru, bet tieši pretēji – politiskajam spēkam pievienojušies jauni cilvēki. "Mēs jau sen vairs neesam mazākā frakcija Saeimā," secināja Latkovskis.

3. Saeimas vēlēšanās JV ar 6,69% vēlētāju atbalstu Saeimā ieguva astoņas deputātu vietas. Savukārt patlaban, pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiskais spēks ir populārākais vēlētāju vidū, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotais pētījumu centra SKDS partiju reitings.

Partija "Vienotība" ar partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālā partija" veido partiju apvienību "Jaunā vienotība", savukārt ar "Latgales partiju" apvienībai ir ilgstoša sadarbība kā pašvaldību, tā Saeimas darbā. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).