NA iebilst pret bērna kopšanas atvaļinājuma obligātu dalīšanu starp vecākiem

Pēc Parādnieka teiktā, sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs" nevalstiskās organizācijas (NVO) paudušas bažas, ka likumprojekts, kas paredz, ka bērna kopšanas atvaļinājuma divi mēneši obligāti jānodod bērna otram vecākam, var radīt nelabvēlīgu situāciju daudzām ģimenēm. Tāpēc NA deputāti nolēmuši virzīt priekšlikumu, kas paredz pagarināt esošo atvaļinājumu par vienu mēnesi. Tas no valsts budžeta līdzekļiem prasītu desmit miljonus eiro.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā koalīcijas deputāti neatbalstīja NA priekšlikumu. Tomēr Parādnieks ar frakcijas kolēģiem plāno raisīt diskusijas par priekšlikumu atkārtoti, koalīcijas partneriem skaidrojot argumentus. Viņš pauda cerību, ka koalīcija spēs vienoties par šo variantu, vienlaikus minot, ka pretējā gadījumā par to atliks lemt ar Saeimas balsojumu.

Sadarbības platformā kā labākais risinājums ģimenēm izskanējis bērna kopšanas atvaļinājuma pagarinājums par diviem mēnešiem, pievienojot tam otra vecāka obligāto atvaļinājuma kvotu pilnā apmērā, taču, kā minēja Parādnieks, šādai normai būtu pārāk liela fiskālā ietekme - tam papildu būtu nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro.

Parādnieks kopumā pauda atbalstu pirmajai likumprojekta versijai, kas tika atbalstīta pirmajā lasījumā, tāpat arī politiķis pauda, ka tēva loma ir jāstiprina. Vienlaikus viņš norādīja uz nepilnībām, kuras, viņaprāt, ir uzlabojamas.

Piemēram, ģimenēs, kur bērna tēvs pelna vairāk nekā bērna māte, ģimenes ienākumi samazināsies, ja tēvam būs jādodas obligātā divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumā, norādīja Parādnieks. Pēc viņa aprēķiniem, ja bērna māte pelna 1000 eiro mēnesī, bet tēvs - 1500, tad ģimenes zaudējumi tēva divu mēnešu atvaļinājumā laikā sasniegtu 440 eiro.

Tāpat politiķis norādīja uz situācijām, kad otram vecākam, kuram tiek nodoti divi atvaļinājuma mēneši, darba apstākļi liedz tos izmantot bērna kopšanas atvaļinājuma noslēgumā. Šādos gadījumos vecākam, kurš izmanto atvaļinājumu pilnā apmērā, var būt grūtības atgriezties darbā tikai uz vienu vai diviem mēnešiem sava atvaļinājuma vidū, jo bieži darbā ir pieņemts šīs personas aizvietotājs, kuru nevarēs atstādināt no amata uz šādu laika posmu, pauda Parādnieks.

Vēl kāda ģimenēm nelabvēlīga situācija, kuru minēja Parādnieks, ir saistīta ar likumā iestrādāto normu, kas paredz, ka abi vecāki var kopīgi izmantot vismaz vienu atvaļinājuma mēnesi. Gadījumā, ja vecāki izlemj izmantot vienu mēnesi kopā, tad atvaļinājuma termiņš beigtos, kad bērnam ir gads un pieci mēneši, taču pašvaldībām ir pienākums nodrošināt bērnudārzu bērniem no gada un sešu mēnešu vecuma.

Patlaban Saeimā esošais likumprojekts "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka katram no vecākiem, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu.

Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma vai izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Attiecīgi līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu, savukārt līdz šim tas bija bērna vecums.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumprojekts arī paredz, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu abi vecāki varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, to varēs izmantot vienlaicīgi un šajā periodā vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu. Paredzēts, ka katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu.

Plānots noteikt arī gadījumus, kad viens no vecākiem tomēr varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu. Tas paredzēts gadījumā, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, otrs vecāks ir miris vai otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Tāpat to plānots paredzēt attiecībā uz audžuģimenes locekli, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildni vai citu personu, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem - 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs iespējamais izvēles periods būs 12 mēneši, no kuriem astoņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) iepriekš atzīmēja, ka plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā.

Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par desmit darba dienām, nevis, kā bija iepriekš - desmit kalendārām dienām, kā to paredz Eiropa Savienības direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumu prasības.

LM norāda, ka saskaņā ar statistikas datiem kopš 2013. gada pakāpeniski pieaug to vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013. gadā paternitātes pabalstu saņēma 42% tēvu, bet 2021. gadā - 57% tēvu.

Vienlaikus likumprojekts arī paredz paternitātes pabalsta piešķiršanu arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Šai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šāds regulējums tiks noteikts atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam šajā jomā.

ST 2020. gadā par neatbilstošu pamatlikumam atzina likuma normu, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, un norādīja, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību.