Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas paredz palielināt pedagogu zemākās algas likmi 2022./2023. mācību gadā 8,4% apmērā, salīdzinot ar 2021./2022. mācību gadu.
Minētā modeļa ieviešanai no valsts budžeta šogad tiks novirzīti papildus 3 533 684 eiro.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) valdības sēdē uzsvēra, ka pašvaldības ir tās, kas atver skolas un ievieš izglītības stratēģiju, tāpēc tiek piedāvāts mērķdotāciju novirzīt tieši pašvaldībai, nevis skolai. Muižniece pauda pārliecību, ka ar modeļa maiņu tiks nodrošināta ciešāka sadarbība starp valsti un pašvaldību.
Muižniece piebilda, ka esošā sistēma nav pieņemama, jo "pašvaldību neizdarību dēļ skolotājs nav pietiekami motivēts un nesaņem kvalitatīvus darba apstākļus", tomēr 2–3 gadu laikā šo situāciju iecerēts mainīt.
Ministre arī informēja, ka, izstrādājot jauno skolu finansēšanas modeli, IZM ir ņēmusi vērā lielāko daļu nozares iebildumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga ministriem pauda, ka par minētajiem noteikumiem bija nepieciešama vēl viena saskaņošanas sanāksme. Viņa atzina, ka "rudenī redzēsim, cik daudz šis uzlabos vai pasliktinās" situāciju.
Vanaga secināja, ka šā gada septembrī daļai pedagogu algas kāpums tiks nodrošināts saskaņā ar pedagogu algas atalgojuma pieauguma grafiku, turpretī daļai pedagogu algas kāpums būs ierobežotāks, jo kāda pašvaldība nebūs izdarījusi mājasdarbu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka IZM piedāvātas modelis paredz lielāku pašvaldību atbildību un tas ātrāk veicinās kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka jaunais skolu finansēšanas modelis paredz, ka turpmāk par skolām atbildīgas būs pašvaldības, kuras līdz šim pašas lēma par skolu tīklu, bet rēķinu nosūtīja valdībai. Premjers piebilda, ka līdz šim atsevišķas pašvaldības domāja, kā izveidot solu tīklu tā, lai iegūtu bērni, bet atsevišķas pašvaldības šādi nedomāja.
"Katru gadu cenšas vainot, ka valdība nepiešķir naudu, lai gan ar katru gadu naudu piešķiram vairāk," sacīja Kariņš.
Ministru kabinets pieņēma IZM izstrādātos noteikumus "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs".
2021. gada 21. decembrī Ministru kabinets jau atbalstīja pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā", kas paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.
Izmaiņas paredz pāreju no spēkā esošajā regulējumā noteiktā finansējuma aprēķina sasaistes ar zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi uz finansējuma aprēķinu, kas balstīts uz mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam, kā arī mērķdotācijas aprēķins pašvaldībai, nevis katrai izglītības iestādei.
Valdībā pieņemtajos noteikumos nostiprinātas trīs prasības pašvaldībām. Pirmkārt, pienākumu un atbildību, veicot mērķdotācijas sadali izglītības iestādēm, rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē. Otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu. Treškārt, ne mazāk kā 7% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.
Prasība pedagogiem garantēt zemāko mēneša darba algas likmi būs noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm. Mērķdotācijas sadali pašvaldība veiks atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā.
Noteikumi paredz, ka pašvaldības, kā vienu no principiem mērķdotācijas sadales procesā, varēs izmantot līdzšinējo kārtību, ņemot vērā izglītības programmas, kādas skola īsteno un izglītojamo skaitu šajās programmās.
Mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam ietver finansējumu, ko iegūst ne tikai ņemot par pamatu mērķdotāciju vispārizglītojošo klātienes izglītības programmu izglītojamiem, bet arī pielietojot spēkā esošajā regulējumā noteiktos papildu koeficientus, kas palielina normēto izglītojamo skaitu, t.i. izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas uz starptautisko līgumu pamata un izglītības programmas ieslodzījuma vietās.
Vidējā aprēķinā tiks iekļautas arī divas programmas, kas samazina normēto izglītojamo skaitu, t.i. izglītības programmas, kas nosaka mācību satura apguvi ģimenē un izglītības programmas eksterņiem.
Ņemot vērā, ka noteikumi paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, kas tiek īstenotas no 1. līdz 9. klasei vai no 1. līdz 12. klasei, ir aprēķināts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam 1.-9. klašu grupā – 108 eiro un 1.-12. klašu grupā – 115 eiro. Līdzīgi tiek iegūts arī vidējās mērķdotācijas apmērs – 80 eiro – bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma.
IZM norāda, ka 2019./2020. mācību gadā vidējā skolotāju alga bija 788 eiro, 2020./2021. mācību gadā – 852 eiro, bet 2021./2022. mācību gadā – 899 eiro.
Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) septembrī plāno pedagogu beztermiņa streiku ar mērķi panākt, lai politiķi ieklausītos pedagogu prasībās. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga intervijā raidījumam "Spried ar Delfi" sacīja, ka tika pieņemts lēmums sākt streika procedūru, jo, "kā redzam, ja sāc iziet ielas, šādas metodes izmanto, tad ministrija sāk kustēties".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
