Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vērtēs iespējas attiekties no dabasgāzes centrālajā un individuālajā apkurē. Patlaban gan nav zināms konkrēts gads, kad tas varētu notikt.
Otrdien, 21. jūnijā, vadība lēma par 350 miljonu eiro apjomīgu atbalsta paketi iedzīvotājiem gaidāmajā apkures sezonā un vienlaikus sāka diskusijas par iespējām atteikties no gāzes izmantošanas individuālajā un centralizētajā apkurē.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka 350 miljonu eiro vērtā atbalsta pakotne ir vērsta uz īstermiņa palīdzības sniegšanu, tomēr būtu jārisina problēma ar centralizētās siltumapgādes struktūru. Pavļuta ieskatā, valdībai ir jāsniedz sabiedrībai skaidrs signāls, ka līdz konkrētam gadam siltumapgādes nodrošināšanā vairs nevarēs izmantot dabasgāzi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita, ka par to būtu jādiskutē, bet pirms tam nepieciešams izvērtējums par to, cik izmaksātu atteikšanās no dabasgāzes un kādā termiņā tas būtu īstenojams. Premjera ieskatā, pirmais solis būtu pieņemt lēmumu par laiku, no kura vairs nevarēs pieteikt jaunu būvniecības ieceri ar centrālo apkuri, kas tiktu nodrošināta ar dabasgāzi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka atteikšanās no dabasgāzes centrālajā apkurē ir pareizs virziens un viņš piedāvāja uzdot EM un VARAM sagatavot ziņojumu par darbībām, kā šo apņemšanos varētu īstenot līdz 2030. gadam. Premjers gan aicināja pagaidām nenosaukt konkrētu gadu pirms ir zināmas detaļas.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda atbalstu idejai par atteikšanos no dabasgāzes centrālajā apkurē, tomēr viņa norādīja uz virkni tehnisku jautājumu, kas skar ne tikai jaunus būvniecības projektus, bet arī esošo dzīvojamo fondu.
Ministre piekrita premjeram, ka pagaidām nevajadzētu saukt konkrētu gada skaitli, kad Latvijas centrālajā siltumapgādē varētu atteikties no dabasgāzes.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) aicināja rūpīgi vērtēt izskanējušo priekšlikumu, lai plānotās izmaiņas būtu progresīvas. "Ja mēs benzīna dzinēju aizstājam ar elektroauto, tad tas ir progress. Bet nevajag auto ar benzīna dzinēju nomainīt pret zirga pajūgu. Tāpat arī apkurē – ja gāzes apkuri nomainām pret granulām un šķeldu, nevis zemes siltuma tehnoloģijām, tad tas nav progress," sacīja Puntulis.
Valdība vienojās, ka EM un VARAM līdz rudenim sagatavos izvērtējumu, bet premjers piebilda, ka konkrētus lēmumus pieņems nākamā valdība un Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
