Ko redzēt festivālā 'Lampa' – iesaka sabiedrībā zināmas personības. 2. daļa

Savu festivāla notikumu TOP 5 izveidojuši dažādu nozaru pārstāvji un sabiedrībā pazīstamas personības. Ar savu "Lampa" programmu ļauj iepazīties mūziķe Katrīna Gupalo, kinorežisors Matīss Kaža, tviteraktīviste Ance Tarvida, režisore Una Rozenbauma, aktieris Toms Veličko un hiphopa mūziķis Kurts.

Sarakstā zemāk redzami "Lampas" uzrunāto cilvēku izvēlēto diskusiju nosaukumi un viņu skaidrojums, kāpēc tieši konkrētais pasākums izpelnījies uzmanību.

Festivāla mājaslapā un lietotnē ikvienam ir iespējams izveidot savu programmu, izmantojot rīku "Mana programma". Tajā iespējams atlasīt pasākumus atbilstoši sev tīkamai kategorijai un izveidot aktuālo pasākumu sarakstu, ko viegli pārskatīt arī telefonā.

Festivālā "Lampa" ar divām diskusijām piedalīsies arī portāls "Delfi". 1. jūlijā pulksten 17 notiks diskusija "Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?", savukārt 1. jūlijā pulksten 20 notiks diskusija krievu valodā "Kurp ies krievu kuģis? Kāda tagad ir sabiedrības un mediju līdzatbildība?".

2. Saruna "Vai jaunieši var izglābt pasauli?" – manuprāt, ir svarīga stereotipu laušana par vecuma kā absolūtas gudrības politikā garantu, kas kopā ar ideju par jauniešu bezatbildību un nepietiekamu pieredzi mēģina apturēt sabiedrības attīstību un vest to resentimentā un pagātnē. To ļoti spilgti redzam tagad Krievijas–Ukrainas karā, kurš ir arī paaudžu karš, jo Krievijā lēmumus pieņem cilvēki virs 60, kuri dzīvo vēl padomju laiku paradigmā.

3. Diskusija "Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?" – šajā diskusijā visvairāk vēlētos atrast atbildes un idejas, kā noturēt mediju uzmanību un mediju neatlaidīgo darbu veltīt Krievijas karam Ukrainā tik ilgi, kamēr Ukraina gūs uzvaru, jo tieši mediji ir tas spēks, kas caur sabiedrību un tās spiedienu uz valdību spēj ietekmēt ātru lēmumu pieņemšanu gan par sankcijām, gan ieroču piegādēm un citu nepieciešamo palīdzību Ukrainai, tuvinot to uzvarai.

4. Diskusija "LGBTQIA+ ģimenes/likumdošana" – neaptverami, cik grūti un ilgi Latvijā nāk Dzīvesbiedru likums. Ceru, ka šī diskusija palīdzēs atrast un uzzināt jaunus veidus, kā paātrināt sabiedrības iekļaušanās procesus un rast veidus, kā apskaidrot neiecietīgo un dogmatisko Latvijas sabiedrības daļu.

5. Saruna "Atver durvis – atver sirdi. Bēgļu uzņemšanas pieredzes stāsti" – nupat kā noslēdzies "Osokina Brīvības festivāls Ukrainai", kurā ne tikai iepazinām neskaitāmus izcilus ukraiņu mūziķus un aktierus, bet arī iniciējām viņu sadarbību ar pašmāju māksliniekiem. Daloties, iepazīstoties, atverot savu sirdi un durvis, mēs ne tikai varam palīdzēt cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši tādas šausmas, kurām nevajadzētu notikt 21. gs. Eiropā, bet arī bagātinām savu kultūru, zināšanas un pieredzi.

1. Saruna "Laikmetīgā māksla un ekoloģija" – kā apzināties sevi ne tikai kā mākslas objektu, bet vienlaikus arī apkārtējās vides ietekmētāju? Domāju, saruna būs lietderīga ikviena māksliniekam, kurš interesējas par vides jautājumiem, kas ar katru gadu kļūst arvien nozīmīgāki. Sarunas anotācija arī sola izvairīties no sensacionalizēšanas, bet uz parādībām un procesiem skatīties kā uz tādiem, kādi tie ir (vai kādi izskatās).

2. Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?" – kolektīvās identitātes veidošanās procesus analizēt vienmēr ir interesanti, un šī diskusija ieinteresē tieši ar uzmanības pievēršanu "jaunajām Rīgas subkultūrām", par kurām uzzināt būs īpaši interesanti.

3. Ģeopolitiska diskusija "Karš mūsu makā" – kara sekas uz Latvijas ekonomiku varam izjust jau šobrīd, bet kas mūs gaida nākotnē? Kā bažījas slavenais vēsturnieks Juvals Noa Harari, kara atgriešanās Eiropā var pilnībā izmainīt to, cik lielus līdzekļus ES dalībvalstis iztērē militārām vajadzībām. Un tas ietekmēs mūs visus.

4. Kino saruna „Balstīts patiesos notikumos" – pluss vai mīnuss? – Man nekad nav bijušas tuvas vēsturiski biogrāfiskas filmas, tās skatos drīzāk nelabprāt. Skatītājam tomēr ir vērts apzināties, ka tas, ko viņš vēro, lielākoties ir dramatizējums, fikcija, un, cerams, šī diskusija palīdzēs izprast, kā vēsturiskais kino atšķiras no vēstures.

5. Diskusija "LGBTQIA+ ģimenes/likumdošana" – šī jautājuma risināšana jeb, pareizāk sakot, nerisināšana sadusmo ne pa jokam. Tāpēc prieks, ka šāda diskusija ir un ka LGBOTQIA+ ģimeņu pārstāvji pastāstīs par sadzīviskām, patiesām problēmām, ar kurām tām jāsaskaras savā ikdienas dzīvē mūsu valstī, tādējādi veicinot izpratni par to, ka pārmaiņas tiešām ir nepieciešamas.

1. Diskusija ar politiķiem "Parunāsim par TO" – mani "Twitter" sekotāji jau zina, ka es diezgan skaļi iestājos par to, ka IR jārunā par seksu un seksuālo veselību – ar jauniešiem jo īpaši. Latvijas nu jau pastāvīgā 1. vieta HIV izplatības ziņā Eiropā ir ļoti skaļš, nepārprotams sauciens pēc plašākas acu atvēršanas un nepieciešamības pamatskolas un vidusskolas mācību programmās iekļaut veselības mācību. Arī dzirdētie nostāsti par to, kāda ir jauniešu izpratne par seksu, izsargāšanos, mēnešreizēm un citiem saistītajiem tematiem, norāda, ka šī tēma ir jāaktualizē pēc iespējas ātrāk.

2. Diskusija "Ērtie mīti un sarežģītā realitāte. Kā dzīvot un saimniekot videi draudzīgi?" – viens no iemesliem, kādēļ uz šo diskusiju būtu vērts doties, ir ne tikai pats aktuālais temats kā tāds, bet šīs diskusijas vadītājs Rvīns Varde. Esmu redzējusi vairākas viņa uzstāšanās, kā arī raidījumus, kas nepārprotami liecina, ka Rvīns spēs uzdot īstos jautājumus un novadīt patiesi interesantu diskusiju. Pats par sevi ir skaidrs, ka vides jautājumiem mūsdienās absolūti ikvienam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

3. Diskusija "Tiesneša sirdsapziņa, prāts un mugurkauls" – ja to vada Sanita Osipova, kas aizvadītajā gadā nonāca ne vienās vien soctīklu vētru krustugunīs. Manuprāt, īpaši aktuāls temats šobrīd saistībā ar Satversmes tiesas procesiem, Saeimas skaļajām diskusijām un Kopdzīves likuma nepārtraukto atmešanu teju nebūtībā.

4. Diskusija "Vienoti dažādībā" – pēc tikko notikušā Rīgas Praida soctīklos bija lasāmi kārtējie unikālie komentāri no šķietami "pareizās dzīves dzīvotājiem", kur izmantotā leksika būtu grūti sagremojama pat vecam jūras vilkam. Kārtējā reize, kad Kopdzīves likums tiek atlikts nesaprotamu iemeslu dēļ, lai gan tā pieņemšana Latvijā, kas ir daļa no Eiropas Savienības, ir tikai laika jautājums. Un, protams, sašķeltā sabiedrība, kas ārprātīgi sāpīgi redzama kļuvusi pandēmijas un Ukrainas kara ēnā. Manuprāt, viena no aktuālākajām un svarīgākajām šī brīža diskusijām.

5. Saruna "Par drošību nerunāt nedrīkst" – lai gan sabiedrībā ir vērojams atslābums saistībā ar karu Ukrainā, tomēr drošības jautājumi un bažas par Krievijas tālāko rīcību paliek, un satraukumam joprojām ir pamats. Diskusiju paneli veido pieredzējuši eksperti un nozares speciālisti, kas ir diezgan nepārprotama norāde, ka diskusija jāredz un jādzird katram, kas vēlas iegūt lielāku skaidrību un atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.

"Šogad "Lampā" ir īpaši plaša tēmu amplitūda – gan jaunais Bauhaus, gan mentālā veselība, gan diskusija par vēsturisku kino. Mani īpaši interesē žurnālistikas nozīme un darbs kara apstākļos un kā nopičot uzņēmumu piecgadniekam. Izskatās prātu kustinoši, interesanti un būtiski".

1. Vieta "Palīdzi sev!" – mentālā veselība un it sevišķi jau pašpalīdzība ir bijusi svarīga vienmēr, bet visvairāk tieši šajā nestabilajā un trauksmainajā laikā.

2. Saruna "Ko Jaunais Eiropas Bauhaus nozīmē Latvijai?" – jaunais Eiropas Bauhaus ir viena no skaidrākajām metodēm, ar kuras palīdzību mēs varam palēnināt klimata pārmaiņas. Kā to darīt un kāds ir plāns, ir būtiski zināt.

3. Saruna "Karš frontes līnijā un informatīvajā laukā – kā strādā žurnālisti?" – kopš paša kara sākuma mēs redzam, ka tas notiek gan fiziski, gan informatīvajā telpā, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kāda loma un atbildība tajā ir žurnālistiem.

4. Piči "Izskaidro savu jaunuzņēmumu piecgadniekam" – mēs ļoti mīlam sarežģīt un ar grūtībām izskaidrojam pat pašiem saprotamas lietas, tāpēc man šis liekas interesants vingrinājums, kā izlobīt patiesību no domu un terminu mudžekļa.

5. Kino saruna „Balstīts patiesos notikumos" – pluss vai mīnuss? – mūsdienu Latvijas kino vidē skaļākie vārdi un lielākie budžeti kopš simtgades svinībām nonāk pie vēsturiskajām filmām. Mani interesē, cik ļoti kino mums palīdz apzināties savu vēsturi un kad mēs sāksim skatīties nākotnē.

1. Diskusija "nemuldi te, negribu klausīties" – manuprāt, Covid-19 gadi mūs sašķēluši vēl vairāk. Katrs dzīvojam savā realitātē un esam eksperti it visā. Es mācu mammai, kā debessmanna jākuļ. Viņa man – kā "Instagram" jālieto. Error. Jāsāk no jauna mācīties veselīgi komunicēt.

2. Paneļdiskusija "Skolotāja tēls. Reanimējams vai veidojams?" – šis man reāli sāp. Politiķi smejas par skolotāju profesiju. Kurā brīdī māceklis kļuva augstāks par mācītāju? Mūsu bērnu izglītība ir kraujas malā.

3. Kino saruna "Balstīts patiesos notikumos" – pluss vai mīnuss?" – uz mani tas iedarbojas. Es tur neko nevaru padarīt. Diemžēl vārds "patiess" ne vienmēr atbilst īstenībai, jo katram sava patiesība.

4. Diskusija "Drošība 21. gadsimtā blakus Krievijai" – kāds ir Latvijas un to iedzīvotāju rīcības plāns iebrukuma gadījumā?

5. Latvijas vadošo politisko partiju līderu diskusija par aktuālajiem jautājumiem – spriežot pēc zvaigžņotā sastāva, šis solās būt tāds balagāns, ko nedrīkst laist garām. Iespējams, būs tiešraide "National Geographic" kanālā.

1. Diskusija "Starp liberastiem un diktatoriem" – saasinoties ģeopolitiskajai situācijai un Krievijai uzsākot karadarbību Ukrainā, demokrātijas kā valsts iekārtas vērtība arī Latvijas iedzīvotāju acīs pieauga. Tomēr vēl arvien dzirdam nopūtas un ne tik glaimojošus vārdus par demokrātijas "interpretāciju" mūsu valstī. Tas raisa pārdomas par atšķirīgām vērtībām un izpratnes līmeņiem gan demokrātijas piemērotājiem – politiskajai elitei –, gan tās patērētājiem – iedzīvotājiem. Kas ir mūsu vērtības, kuras sargājam kā kopiena, bet kuras varbūt "aizņemamies"? Šī diskusija varētu sniegt atbildes uz šo jautājumu.

2. Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?" – arī es pārstāvu mūzikas žanru, kas raksturīgs kādai konkrētai subkultūrai, tādēļ diskusija ar šo intriģējošo nosaukumu viennozīmīgi iekļaujas manu "Lampas" TOP notikumu sarakstā.

Laikā, kad Latvijā sevi skaļi pieteica hip hop mūzika, cīņa starp dažādām subkultūrām bija īpaši izteikta. To dalībnieki centās definēt gan savu pārākumu pār citiem un atšķirīgās iezīmes, gan to, kas pieder un ir raksturīgs konkrētajai subkultūrai, nospraužot arī žanra robežas. Tikai laikam ejot, šīs robežas tiek pārkāptas, žanrs evolucionē un paplašinās, apliecinot, ka jaunas radošas dzirkstis to bagātina un dogmas, uz kurām savulaik balstījās izpratne, ir elastīgākas, nekā domājam.

3. Reālos notikumos balstītās "Krāpšanas rokasgrāmatas" atvēršana – šī "Lampas" diskusija būs noderīga, šķiet, ikvienam, jo izgaismos dažādas situācijas darījumos ar nekustamo īpašumu, ko krāpnieki izmanto, lai gūtu sev labumu. Ticu, ka mēs visi esam piesardzīgi un neesam ar vieglu roku ņemami juridiska rakstura jautājumos, tomēr papildu uzmanības pievēršana un ieklausīšanās profesionālos juristos, kas ar to strādā diendienā, par sliktu nenāks nevienam.

4. Krustpunktā diskusija "Mediju loma aktīvas karadarbības laikā" – un atkal – diskusija, kura īpaši aktuāla kļuvusi, Krievijai iebrūkot Ukrainā un visai pasaulei parādot, cik liela loma sabiedriskās domas ietekmēšanā ir medijiem (ne tikai aktīvās karadarbības laikā) un cik liela nozīme ir objektīvas informācijas pieejamībai. Šī, manuprāt, būs diskusija, kurā labprāt iesaistīsies arī auditorija.

5. Metaversa ABC: izdzīvošanas kurss virtuālajos džungļos – pēdējā gada laikā dažādos (ne tikai tech) medijos jautājums par savā ziņā alternatīvo universu – metaversu – ir daudz apspriests. Tēma viennozīmīgi interesanta un lielākajai daļai sabiedrības – neizzināta, tāpēc, lai gūtu priekšstatu un, iespējams, ielūkotos mazliet nākotnē, ir vērts apmeklēt šo diskusiju.