Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informāciju par bīstamu karstumu, lai šajās dienās saudzētu savu veselību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālisti iesaka būt piesardzīgiem, portālu "Delfi" informēja NMPD pārstāve Inga Vītola.
NMPD iesaka – pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem šķidrumu pietiekamā daudzumā, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.
Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no pulksten 10 līdz 16), uzsver mediķi.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos, norāda Vītola.
Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hroniskas slimības, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.
Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka:
- Uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus. Nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
- Plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties ilgstoši atklātā saulē.
- Ja tomēr jādodas ārā, jāvelk gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, jālieto gaišu plāna auduma galvassegu. Jāgādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens – jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Pilsētās uz ielas jāturas ēnas pusē.
- Ja uz ielas paliek pārāk karsti, jāmēģina atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma un jāpadzeras ūdeni.
- Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī.
- Jāievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī. Šādās reizēs gaidītā veldze var rezultēties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
- Ja gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās biežāk jāaprauga vai jāsazvana viņus, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, jābūt iejūtīgiem, biežāk apraugot viņu un palīdzot, ja nepieciešams.
Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:
- cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus;
- atbrīvo no silta vai spiedoša apģērba;
- ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis;
- jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku;
- ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1-2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no pulksten 17 līdz 8, brīvdienās – visu diennakti).
Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad jāsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113, uzsver Vītola.
Jau ziņots, ka pirmdien laika posmā no pulksten 12 līdz 15 un otrdien, 28. jūnijā, Latvijā gaidāms ekstremāli stiprs karstums – vietām gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +33º, liecina LVĢMC informācija.
LVĢMC izplatījis augstākās pakāpes – sarkano – brīdinājumu.
Sinoptiķi brīdina, ka ir gaidāms ekstremāls karstums, un ir būtiski paaugstināts veselības traucējumu risks iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
