'Augstskolu apvienošana' – izskan ideja par Kurzemes un Latgales Universitātēm

2021. gada septembrī Ministru kabinets atbalstīja IZM izstrādāto priekšlikumu noteikt četru tipu augstskolas – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.

Tādējādi zinātnes universitātes ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Mākslu un kultūras universitātes ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija. Lietišķo zinātņu universitātes – Daugavpils Universitāte (DU) un Liepājas Universitāte (LiepU).

Lietišķo zinātņu augstskolas – Banku augstskola, Latvijas Jūras akadēmija (LJA), Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola.

Pērn septembrī izglītības un zinātnes ministre Anita Mužniece (JKP) informēja valdību, ka tuvākajos gados plānots LiepU pievienot kādai no zinātnes universitātēm, proti, LLU, LU, RSU vai RTU. Savukārt DU tiks apvienota ar RTA.

Otrdien IZM informēja Saeimas komisiju, ka LJA plānots integrēt RTU, savukārt LiepU, Banku augstskolu un LSPA – kādā no zinātnes universitātēm.

IZM pārstāvji informēja, ka diskusijās izskanējis priekšlikums uz DU un RTA pamata izveidot Latgales Universitāti.

LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs piebilda, ka arī Kurzemē būtu jāveido viena spēcīga augstskola, tāpēc LiepU padome izstrādājusi alternatīvu priekšlikumu, kas paredz apvienot LiepU un Ventspils augstskolu, tādējādi radot Kurzemes Universitāti, kuras dibinātājas būtu LU, RTU un RSU.

Grafs norādīja uz nepieciešamību konsolidēt Kurzemes augstākās izglītības iestāžu studiju programmas un mazināt patlaban vērojamo konkurenci starp programmām. Viņš gan atzina, ka Kurzemes Universitātes izveidei nepieciešams rast juridiskus risinājumus.

LiepU padomes loceklis Pāvels Jurs Saeimas komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstē vietnē "zoom" norādīja, ka, izveidojot vienu spēcīgu zinātnes universitāti Kurzemē, tiek stiprināts reģions un tautsaimniecība kopumā. Turpretī, pievienojot LiepU kādai no zinātnes universitātei, netiks risināts jautājums par augstākās izglītības telpas sakārtošanu pēc būtības.

LiepU rektore Dace Markus pievienojās Grafa paustajam, piebilstot, ka IZM priekšlikums Liepājas augstskolu pievienot LU nav saskaņots. Vēlāk Saeimas komisijas attālinātās sēdes sarakstā vietnē "zoom" Markus rakstīja, ka arī LiepU sadalīšana pa struktūrvienībām dažādās Rīgas universitātēs būs kļūda. "Jebkura filiāle, fakultāte būs tikai darbaspēka ražotāja, bet zudīs pārējās universitātes funkcijas. To, ka nav pietiekama pamatojuma, rāda arī nesaprotamā steiga," pauž Markus.

Iebildes pret abu Latgalē esošo augstskolu apvienošanu pauda deputāte Ilga Šuplinska, kuras rīcībā nav neviena pierādījuma, kas apliecinātu ieguvumus. Viņa secināja, ka politiskā līmenī iepriekš panākti vieni lēmumi par augstskolu apvienošanu, tomēr tagad tiek virzīti citi.

RTA rektore Iveta Mietule norādīja, ka darbu nesen sākušas Latvijas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir izstrādāt augstskolu darbības stratēģiju, tāpēc viņa aicināja nesteigties ar jaunu lēmumu pieņemšanu. "Ja reiz esam tikuši pie padomēm, tad dosim tām laiku, lai tiktu skaidrībā ar stratēģisko vīziju," mudināja Mietule.

Rēzeknes augstskolas rektore arī aicināja ņemt vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, uzsverot, ka reģionos ir īpaša situācija, tāpēc "jābūt tolerantai pieejai par to, ko darām".

Arī DU rektore Irēna Kokina norādīja, ka jaunais augstskolu konsolidācijas priekšlikums nav pārrunāts, turklāt neesot pieejama informācija par to, kādi būtu ieguvumi.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) aicināja augstskolu padomēm dot laiku, lai tās izstrādātu savus redzējumus par augstskolu nākotni, un tikai pēc tam spriest par augstskolu konsolidācijas modeļiem.

Parlamentārietis Aigars Bikše (AP) komisijas iekšējā sarakstē norādīja, ka augstskolu padomes ir sākušas strādāt tikai tagad un tas, ka viņu viedoklis nesakrīt ar IZM darba grupās izrunāto, ir saprotams. "Manuprāt, ir pareizi ka IZM virzījusies uz priekšu ar darbu šajā jautājumā un tas noteikti noderēs turpmākai diskusijai," pauda Bikše.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) secināja, ka vēl būs nepieciešamas diskusijas par reģionālo augstskolu nākotni, tāpēc Saeimas komisija pie šī jautājuma plāno atgriezties vasaras beigās.

Jau ziņots, ka 2021./2022. mācību gadā turpina sarukt jaunuzņemto studentu skaits Latvijas augstskolās. Šī tendence iezīmējas jau pēdējos desmit gadus.