Iekšlietu ministrijas informācijas centrs,
Foto: DELFI

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) priekšnieka amatu. Konkursā dalību pieteikuši deviņi pretendenti, portālu Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 8. jūnijā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā atlases pretendenti atlases komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un skaidros savu redzējumu par IeM IC nākotnes attīstību, galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem un to īstenošanu.

Savukārt trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks iecelts amatā.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tāpat pretendentu vērtēšanā tiks piesaistīti neatkarīgi novērotāji no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka marta beigās IeM izbeigusi valsts civildienesta attiecības ar tās Informācijas centra priekšnieci Līgu Lapiņu. Pēc tam centra priekšnieka pienākumus sāka pildīt Informācijas centra priekšnieka vietnieks Juris Melderis.

Lapiņa jau pērn tika atstādina no amata pienākumu pildīšanas.

IeM IC ir ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra darbības mērķis ir veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, kā arī nodrošināt Iekšlietu ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošām operatīvo radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!