Latvija vēlas panākt, lai NATO samitā Madridē, kas norisināsies no 29. jūnija līdz 30. jūlijam, tiktu pieņemta alianses jaunā stratēģiskā koncepcija, jo kopš iepriekšējās stratēģiskās koncepcijas situācija ir mainījusies un Krievija ir kļuvusi par draudu nākamajiem pieciem desmit gadiem, sarunā ar aģentūru LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš akcentēja, ka jaunā NATO stratēģiskā koncepcija atbildīs pašreizējiem draudiem, ko rada Krievija, un tas padarīs šo samitu transformatīvu, jo ir svarīgi mainīt alianses dalībvalstu domāšanu.
Pēc aizsardzības ministra paustā, Latvija vēlas valstī redzēt lielāku sabiedroto klātbūtni, kas ietver ne tikai vairāk karavīru un ekipējuma, bet arī vairāk kopīgu treniņu, kā arī ekipējuma un bruņojuma, munīcijas izvietošanu Latvijas teritorijā.
Pabriks akcentēja, ka Latvija kā uzņemošā nācija apņemas strādāt pie otra poligona izveides, lai karavīriem būtu vieta, kur dzīvot un trenēties. Aizsardzības ministra ieskatā, tas būs viens no Latvijas mājasdarbiem. Tāpat Latvija apņemas tērēt savai aizsardzībai ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta "pašreizējos izaicinošajos apstākļos".
Jautāts, vai sabiedrotie saprot Baltijas valstu vēlmi pēc lielākas pastāvīgās aizsardzības klātbūtnes izveides reģionā un vai Lietuvai, Latvijai un Igaunijai izdosies panākt vēlamo, aizsardzības ministrs norādīja, ka sabiedrotiem ir izpratne par Baltijas valstu situāciju. Tāpat Pabrika ieskatā, Latvija, Lietuva un Igaunija varētu panākt lielākas pastāvīgās aizsardzības klātbūtnes izveidi.
"Sabiedrotie saprot mūsu problemātiku un mūsu vēlmes. Mums ir izdevies viņiem to paskaidrot. Protams, tas nenotiks Madrides samita pēdējā dienā, jo samits iezīmē virkni lietu, kas būs jāpaveic gan sabiedrotajiem, gan mums pašiem," uzsvēra aizsardzības ministrs, norādot, ka Madridē šis process tiks "parakstīts un apzīmogots".
Latviju NATO samitā pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, samitā pieņems jauno NATO stratēģisko koncepciju un citus dokumentus un lēmumus, kas skaidri apstiprina NATO apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas draudiem.
1949. gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
