Šobrīd tuvojas vēlēšanas – laiks, kad atbildīgajām amatpersonām vajadzētu piedomāt pie tā, kā un ko raksta – šādu secinājumu pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) asās atbildes tviterī uz jautājumu par NATO plāniem Baltijas aizsardzībai Krievijas uzbrukuma gadījumā izdara Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins. Aizsardzības ministrijā (AM) gan sava priekšnieka komunikāciju raksturo kā "tiešu" atbildi uz nepamatotiem pārmetumiem.
Jāņu brīvdienās, vēl pirms šonedēļ plānotā NATO samita Madridē, diskusijas sociālajā tīklā izcēlās pēc tam, kad Igaunijas premjere Kaja Kallasa izteicās, ka NATO esošie aizsardzības plāni Baltijas valstu gadījumā paredz ļaut ieņemt šīs valstis pirms tās tiks atbrīvotas pēc 180 dienām.
Cilvēki tviterī sāka satraukti diskutēt par to, kas gaidāms Latvijā, un ministrs, 26. jūnijā atbildot viena tvīta autoram, ieteica atslābt, ja tas nav pietiekami informēts, jo "Twitter" netikšot apspriests, kas šobrīd tiek darīts vai nē, šādi raisot neizpratni virknē iedzīvotāju.
Skandināvija izlidotu no amata šādi runājot par drošību ar pilsoņiem, uz kuriem ta attiecas vistiešākā veidā.
— DS Latvija 🇱🇻🇪🇺 (@DievaSuni) June 25, 2022
Mazkrievijā var ne to vien.
Twitter pāvs. pic.twitter.com/aOSzzSL2Vd
Nedaudz vēlāk gan ministrs nāca klajā ar jaunu ierakstu, kurā jau mazāk emocionālā tonī paskaidroja, ka NATO plāni publiski netiks apspriesti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
