Papildu 153 miljoni eiro – kādas būs LM nākamā gada budžeta prioritātes

Kā skaidroja Zariņš, 2023. gadā tiek plānota vairāku jaunu iniciatīvu ieviešana – gan jauni sociālie pakalpojumi, gan jauni materiālā atbalsta veidi. Tāpat tiek paredzēta arī esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un valsts materiālā atbalsta palielināšana dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un personām ar invaliditāti.

Līdztekus papildu finansējums ir nepieciešams arī energoresursu cenu kāpuma un preču un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājuma segšanai, lai turpinātu sniegt pakalpojumus esošajā apmērā un nepasliktinātu pakalpojumu kvalitāti.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) norāda, ka saraksts ir garš, tomēr galvenās lietas, par kurām viņš plāno cīnīties budžeta sarunās – bāzes pensijas ieviešana, atbalsta pakalpojumu pilnveide saistībā ar bērniem ārpusģimenes aprūpē, jaundzimušā pūriņa ieviešana, veiksmīgi uzsāktā HOSPISS pasākuma turpināšana, kā arī dotācijas sociālajiem darbiniekiem, lai kāpinātu darbinieku motivāciju un attiecīgi arī pakalpojumu kvalitāti.

"Iestāšos arīdzan par labklājības jomas darbinieku atalgojuma celšanu, lai izlīdzinātu to ar "bagāto" ministriju resora atlīdzību līmeni. Mums Latvijā ir daudz mājasdarbu, lai mēs tuvotos pārtikušai un laimīgai sabiedrībai," uzsver ministrs.

Visvairāk nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju materiālajam atbalstam paredzētie, būtiskākie pasākumi ir minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana un bāzes pensijas ieviešana, plānojot tiem attiecīgi 22,9 miljoni eiro un 52,5 miljoni eiro nākamajā gadā.

LM iesniegtie priekšlikumi paredz valsts budžeta līdzfinansējumu 50 procentu apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, minimālo ienākumu sliekšņus noteikt, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu, skaidroja ministrijā.

Savukārt bāzes pensijas ieviešana paredz regulāru ikmēneša maksājumu, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, izmaksājot to visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādu vai piemērojot noteiktus kritērijus, piemēram, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, norādīja LM.

Sociālo darbinieku ieguldījumam darbā ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām ir nozīmīga loma, uzsver ministrijā. Īpaši pašreizējā periodā, kad Latvijā ir ieradies liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju un energoresursu sadārdzinājuma radītās ietekmes rezultātā paredzams sociālo dienestu klientu skaita pieaugums, īpaši nākamajā apkures sezonā. Lai veicinātu pašvaldību sociālajos dienestos strādājošos sociālo darbinieku motivāciju strādāt profesijā un samazinātu personāla mainību, kā arī kompensētu ar papildus funkcijām saistīto pieaugošo darba apjomu, iecerēta mērķdotācijas piešķiršana sociālajiem darbiniekiem un ģimenes asistentiem. Šim mērķim nākamā gada budžetā būs nepieciešami 3,4 miljoni eiro. Plānots, ka mērķdotācija tiks nodrošināta 1485 sociālajiem darbiniekiem un vidēji mēnesī 57 ģimenes asistentiem.

Gandrīz 21 miljons eiro paredzēts dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumam personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, cilvēku tirdzniecības upuriem un vardarbību veikušām personām, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai. Tāpat sociālo pakalpojumu klāsta pilnveidošanai ir paredzēta jaunu pakalpojumu ieviešana un to aprobēšana izmēģinājuma projektos, piemēram, hospisa aprūpes mājās pilngadīgām personām un atbalsta viņu ģimenes locekļiem pakalpojuma izmēģinājuma projekta turpināšana, atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešana no 2023. gada otrā pusgada u.c., skaidroja Zariņš.

Atbalsta pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem un bērniem ārpusģimenes aprūpē LM ierosina paplašināt ārpusģimenes aprūpes centru sniegto atbalstu un pieejamību, tai skaitā, arī adoptētājiem un aizbildņiem, jaunas specializētās audžuģimenes izveidi – audžuģimene bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām, nodrošināt iespēju jaunietim ārpusģimenes aprūpē uzturēties līdz 24 gadu vecumam, papildus esošajam vienreizējam bērna piedzimšanas pabalstam jaundzimušā ģimenei piešķirt arī atbalstu mantiskā veidā – zīdaiņu pūriņu, valsts atbalsta palielināšanu pensiju nodrošinājumā nestrādājošiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem. Atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem plānota sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai (no 171 eiro) analogi kā no 2018. gada to veic par audžuģimenēm, kā arī atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu palielināšana.

Savukārt priekšlikumi adoptētāju atbalstam paredz vienāda atlīdzības apmēra par adoptējamā bērna aprūpi noteikšanu neatkarīgi no bērna vecuma un palielināt adopcijas atlīdzības pabalstu. Tam papildu nepieciešami 8,6 miljoni eiro, atklāja ministrijā.

Jau ziņots, ka sadarbības partneri augusta beigās atgriezīsies arī pie sarunām par minimālās algas palielināšanu.