Laika gaitā arī VP cilvēkresursu trūkums tiks sakārtots, prognozē Ruks

Diskusijā piedalījās Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP), Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks, Iekšējās drošības biroja priekšnieks (IDB) Valters Mūrnieks un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Šteins diskusijā atzina, ka visās iekšlietu struktūrās ir izaicinājumi. Lai arī skaļāk ir izskanējušas konkrētas iestādes, kā, piemēram, VUGD un VP, Šteins norādīja, ka arī Personības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) trūkst darbinieku. Turklāt atsevišķas struktūras šobrīd arī saskaras ar nosacītām krīzes situācijām, piemēram, kā tas ir PMLP gadījumā.

Runājot par darbaspēka trūkumu VP, Ruks norādīja, ka šobrīd īpaši būtiska ir ārējās robežas sargāšana, tādēļ būtiskāk būtu uzturēt pietiekamu cilvēkresursu Valsts robežsardzē. Vienlaikus policijas priekšnieks arī pauda prognozi, ka laika gaitā arī VP cilvēkresursu trūkums tiks sakārtots.

Izsakoties par grūtībām, ar ko policija saskaras cilvēkresursu kontekstā, Ruks cita starpā norādīja, ka jauniešu vidū patlaban vērojams, ka viņiem nav pietiekama fiziskā sagatavotība, kā arī problēmas ar redzi.

Tāpat VP priekšnieks skaidroja, ka nepieciešamo policistu skaitu valstī nosaka pēc vairākiem parametriem, tostarp – pēc populācijas. Taču vienlaikus nereti arī tehnoloģijas ļaujot uzturēt mazāku cilvēkresursu apmēru.

Pēc viņa sacītā, policija arī ir "salīdzinoši daudzskaitlīga", tādēļ atalgojuma celšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi. Vienlaikus gan policija arī esot nosacīta "kadru skola" priekš citām iekšlietu iestādēm. Tas gan arī nozīmē, ka no policijas nereti "paņem labākos", tādējādi "policija priekš citiem audzē kadrus", kas Ruka ieskatā ir pareizi.

"Saprotams, ka sabiedrība no dienestiem gaida izcilību un tas ir pamatoti, jo dienesti strādā par publiskiem līdzekļiem," izteicās Ruks, piebilstot, ka "dienesti ir sabiedrības un valsts seja".

VP priekšnieks arī dalījās savā vīzijā par to, kādā virzienā būtu jāved policijas cilvēkresursi, proti, būtu mērķtiecīgi jāiet uz to, lai cilvēki būtu kompetentāki un izglītotāki.

Izsakoties plašāk par "skaļākiem" gadījumiem, kad policijas darbinieki veikuši kādas sodāmas darbības, Ruks neslēpa, ka tie neskar tikai konkrēto vainīgo, bet arī emocionāli ietekmē citus policistus. Taču kopumā, viņaprāt, šādiem gadījumiem ir arī preventīva funkcija, turklāt policijas priekšnieka uzskats ir, ka sabiedrībai par tiem būtu jāzina.

Vaicāts konkrēti par gadījumu, kad maija beigās skolnieku ar Ukrainas karogu gājienā "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" piekāvis kāds no auto pēkšņi izlēcis vīrietis, kura dzīvesbiedre notikuma brīdī viņam sēdējusi blakus auto un ir policijas darbiniece, Ruks sacīja, ka "tikpat labi tas varēja būt kolēģis no citas iestādes, piemēram, VUGD, un tad VUGD bruktu virsū".

Tāpat viņš skaidroja, ka "visam ir noteikta lietu kārtība" un "mēs dzīvojam tiesiskā valstī", tādēļ par notikušo "ir izsludināta izmeklēšana ar visām izrietošajām sekām". Taču šajā gadījumā vēl esot "jāsaliek pa plauktiņiem visi pierādījumi, lai pieņemtu lēmumu".

Ruks īpaši uzsvēra to, ka "policijā pret cilvēkiem, kuriem varētu būt šāda attieksme pret karu Ukrainā, pret kara noziegumu attaisnošanu – nav vietas", akcentējot, ka šajā gadījumā "ir nulles tolerance" un "Valsts policijā sistēmiskas problēmas ar šo noteikti nav".

Lai arī "nav iespējams ielīst katram galvā, ja cilvēks ir uzaudzis šāda ģimenē, kur sajūta pret 9. maiju ir īpaša" un to "ir grūti izaudzināt un dabūt laukā", jau sākoties Baltkrievijas migrantu krīzei, kā arī šobrīd pēc 24. februāra VP, pēc Ruka sacītā, ir pastiprinājusi iekšējo kontroli un pastiprināti pēta arī "darbības sociālos tīklus".

Policijas priekšnieks sacīja, ka "šādi cilvēki ar riska iezīmēm ir apzināti – viņu nav daudz –, un šo informāciju esam nodevuši Valsts drošības dienestam". Šeit arī notiekot sadarbība ar IDB.

Ruks arī aicināja raudzīties uz sabiedrību kopumā, proti, arī parlamentā ir daļa cilvēku, kuri "ir noskaņoti pret pieminekļu nojaukšanu", tādēļ neviena no sabiedrības daļām, viņaprāt, nav nodalīta no šīs kopējās situācijas valstī.

IDB, savukārt, sacīja, ka sabiedrības bažas par šādiem gadījumiem ir pamatotas, un šādi gadījumi ir jāizmeklē un par tiem ir jāziņo. Turklāt arī šis konkrētais gadījums tiek izmeklēts IDB.

"Skatoties plašāk, kopš kara sākuma Ukrainā fokuss uz tajā skaitā lojalitāti, kas ir darbiniekiem dažādās iekšlietu iestādēs, ir arī mums. (..) Ja šādas ziņas tiek saņemtas, parādās savlaicīgi, arī novirzām to tālāk kompetentām iestādēm, tajā skaitā drošības iestādēm. Pilnīgi noteikti - tas nav pamests novārtā, tam tiek sekots līdzi," sacīja Mūrnieks, piebilstot, ka ir dažādi citi preventīvi pasākumi, kā vērsties pret darbiniekiem, ja parādās iezīmes par to, ka kāds varētu atbalstīt šo karu.

Arī Zitāns sacīja, ka, neskatoties uz to, ka šajā gadījumā runa ir par VP darbinieku, VUGD šo gadījumu uztvēris nopietni un veicis preventīvas darbības. "Tāpēc ir svarīgi runāt, prezentēt un audzināt un tikai caur apmācībām, caur ikdienas iestrādi," par veiktajām darbībām izteicās Zitāns.

Jau vēstīts, ka 1. un 2. jūlijā Cēsīs notika sarunu festivāls "Lampa".