CVK nepieciešami resursi, lai attīstītos, uzsver iestādē

Pabeidzot ikgadējo finanšu revīziju par CVK 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole secināja, ka gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli un tas ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus revīzijā tika pievērsta īpaša uzmanība vēlēšanu vadības sistēmas iegādes procesam un sniegti ieteikumi organizatoriskā procesa pilnveidošanai.

Krastiņa pauda, ka CVK ir gatava sadarboties ieteikumu ieviešanā, lai uzlabotu procesu pārvaldību, taču attīstīties traucē nepietiekami iestādes esošie resursi, ko varētu risināt ar atbilstošu cilvēkresursu un finansējuma piešķiršanu.

"CVK trūkst IT speciālistu, administratīvā vadītāja, lai pilnveidotu iestādes organizatoriskos procesus, vēlēšanu laikā trūkst resursu, lai piesaistītu projektu vadītājus un citus speciālistus ar mūsdienās nepieciešamajām kompetencēm. Tāpat nav finansējuma, lai īstenotu pasākumus vēlētāju motivēšanai piedalīties vēlēšanās vai īstenotu pasākumus, lai uzlabotu vēlētāju ar īpašām vajadzībām iespējas piedalīties vēlēšanās, tāpat trūkst resursu vēlētāju informēšanas kampaņu īstenošanai," informēja iestādē.

Lai uzlabotu CVK organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas pārraudzību un nepārtrauktību, 2023. gada budžetā ir lūgts piešķirt finansējumu CVK sekretariāta vadītāja amata vietas izveidei. Kritiska situācija ir IT jomā – iestādē ir tikai divi atbilstošās jomas speciālisti, kuri zemā atalgojuma dēļ strādā vairākos darbos. Tādēļ nepieciešams izveidot IT nodaļu, kurā papildus nepieciešams piesaistīt vēl četrus speciālistus – IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko informācijas sistēmu administratoru, IT drošības pārvaldnieku. Nav arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieka, kas veiktu šādas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi.

"Jau lūdzot papildu nepieciešamo finansējumu šā gada budžetā, CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un nepieciešamību rast risinājumu. Toreiz šis lūgums netika atbalstīts, tādēļ CVK šogad vēstulē Finanšu ministrijai atkārtoti lūdza to piešķirt nākamā gada budžetā kā prioritāro pasākumu. Nodaļas izveidei un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai esošajiem speciālistiem 2023. gadā būtu nepieciešami 264 000 eiro," informēja Krastiņa.

Pieaugot veicamā darba apjomam un sarežģītībai, arī citiem iestādes speciālistiem jānosaka konkurētspējīgs atalgojums. Šā gada jūlija stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļauj celt atalgojumu un paredz samazināt piemaksu apmērus, taču CVK kā mazai iestādei ikgadējā iestādes uzturēšanas budžetā šiem mērķiem nav pieejamas budžeta rezerves.

"Līdz šim profesionālākos darbiniekus izdevās noturēt ar piemaksām par papildu darbu un noslodzi no vēlēšanu, parakstu vākšanas vai tautas nobalsošanas nodrošināšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā jaunās atlīdzības kārtības nosacījumus, turpmāk šī iespēja būs ierobežota, turklāt vēlēšanu budžets ir pieejams tikai gados, kad notiek vēlēšanas, bet gadā pirms vēlēšanām, kad jāuzsāk gatavošanās vēlēšanām, šādi līdzekļi nav pieejami, tādēļ zinošākie darbinieki var izlemt strādāt citur par labāku atalgojumu, it īpaši ņemot vērā inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā," stāstīja CVK pārstāve.

Finansējums nepieciešams ne tikai cilvēkresursiem, bet arī iestādes rīcībā esošās vēlēšanu IT infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, jo ar sistēmas izstrādi nekas nebeidzas, iestāde nevar to uzturēt bez atbilstošiem resursiem.

Kratsiņa piebilda, ka IT sistēmas vēlēšanās ir kritiskā infrastruktūra, bet, piešķirot šo statusu, resursi augsto prasību nodrošināšanai nesekoja. Summa, kas būtu nepieciešama sistēmu uzturēšanai ir vismaz 225 000 eiro gadā. Ja netiek CVK piešķirti vajadzīgie resursi, tad sistēmu uzturēšana un attīstība būtu jāuzņemas kādai citai iestādei.

Tāpat arī jaunu funkciju, piemēram IT sistēmu pārņemšana, interneta balsošanas sistēmas izstrāde un ieviešana vietējos referendumos, uzticēšanai CVK būtu jābūt sasaistītai ar atbilstošiem resursiem. "Tā kā valstī nav izstrādāta skaidra attīstības vīzija un noteikts atbildīgais par vēlēšanu politikas plānošanu, tas CVK apgrūtina gan vēlēšanu IT risinājumu plānošanu, gan finansējuma piesaisti," teica Krastiņa.

Tāpat CVK nevar samazināt atkarību no viena piegādātāja, ja iestādē nav attiecīgo IT speciālistu. Uz šādu risku un tā novēršanas nepieciešamību Valsts kontrole norādīja jau 2019. gada revīzijas ziņojumā "Par Centrālās vēlēšanu komisijas 2018. gada pārskatu".

Jau vēstīts, ka trūkumi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta plānošanā un izpildē, kā arī iepirkumu organizēšanā un līgumu vadībā liecina par nepieciešamību stiprināt CVK kapacitāti, norāda Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka CVK ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā. Turklāt visas sabiedrības interesēs ir redzēt to labi pārvaldītu, nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem un tehnoloģijām.