Sanākušie rokās turēja plakātus ar uzrakstiem "Grozījumiem – nē! Kokiem – jā!", "ZM – labvēlīga augsne lobija iegribām", "Ministri nogalina dabas daudzveidību" un citiem. Sanākušie skandēja tautasdziesmu "Mazs bij tēva novadiņis", kā arī tādus saukļus kā "Latvijas kokus – Latvijas valstij!".
Pasākuma rīkotāji iepriekš informēja, ka 21. jūnijā, pretēji vides organizāciju aicinājumam un iebildēm, valdība grozīja koku ciršanas noteikumus, kas turpmāk mežu īpašniekiem dos iespēju cirst jaunākus kokus.
Šis lēmums ir pretrunā ar valsts interesēm, jo vairos kailcirtes, apdraudēs putnus un citas radības un mazinās bioloģisko daudzveidību, norāda iniciatīvas autori.
Grozījumi pieņemti pretēji labas pārvaldības principiem un demokrātiskajam procesam, ignorējot vairāku gadu garumā uzdotus jautājumus par grozījumu sekām un bez pienācīga ietekmes uz vidi novērtējuma.
"Neļausim izcirst Latvijas mežus," skubina iniciatīvas autori.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto priekšlikumu palielināt ciršanas apjomu valsts mežos, tādējādi risinot ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistīto krīzi enerģētikas jomā. Ar šo priekšlikumu iecerēts iegūt vairāk malkas un šķeldas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka viņš ZM priekšlikumu ir pārrunājis ar mežu apsaimniekotājiem un Pasaules Dabas fondu. Viņa vērtējumā, jautājums ir sarežģīts un tas nav vērtējams kategorijās "melns vai balts".
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda atbalstu ZM piedāvājumam, norādot uz nepieciešamību palielināt šķeldas ieguves apjomu. Ministrei ir gandarījums, ka AS "Latvijas Valsts meži" ir operatīvi reaģējis un pieņēmis lēmumu par šķeldas ieguves apjomu palielināšanu.
Tāpat Indriksone atzina, ka ZM izstrādātais priekšlikums ļaus arī privāto mežu īpašniekiem sakārtot savas saimniecības. Viņa apliecināja, ka ZM priekšlikums nekādā gadījumā neapdraud vērtīgās meža teritorijas, kurām ir noteikts aizsardzības statuss.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka viņš nepiedalīsies balsojumā par ZM priekšlikumu un valdības sēdes protokolam sagatavos īpašo viedokli.
Ministrs mudināja domāt par mežu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai neapdraudētu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību.
Latvijas Kokrūpniecības federācija izpilddirektors Kristaps Klauss kliedēja bažas, ka, iegūstot vairāk koksnes, Latvija to vairāk eksportēs. Klauss uzsvēra, ka patlaban ir vērojams kurināmās koksnes kritums, kas ir straujāks par importa kritumu. Pēc federācijas pārstāvja teiktā, patlaban Latvija ražotāji cenšas strādāt vietējā tirgū.
Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis norādījis, ka ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības (ES) "zaļā kursa", kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu.
"Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radam Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā," sacīja Rozītis.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsvēra, ka pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni – pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā.
"Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru," pauž Ķerus.
Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Priednieks par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā.
"Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni - ligzdas būvei," atzina Priednieks.
Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Eņģele vērsa uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš.
"Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai," atzina Eņģele.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
