Latvijā plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu

Paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:

Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, Aizsardzības ministrijā vai Iekšlietu ministrijā.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Ministrs vairījās komentēt potenciālās jaunā dienesta izmaksas, taču norādīja, ka pirmos divus gadus to būs iespējams uzturēt, izmantojot pastāvošo infrastruktūru.

No 2023. gada līdz 2028. gadam plānots noteikt pārejas periodu, kurā būs iespējams atteikties no AM piedāvājuma, taču iecerēts, ka pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet.

Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas). Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi.

Šādu lēmumu Pabriks pamato ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš gan norādīja, ka Valsts aizsardzības dienestu nevajadzētu asociēt ar obligāto militāro dienestu. "Mēs vēlamies, lai šis būtu jauna līmeņa piedāvājums jaunajai paaudzei," sacīja ministrs.

Šāda dienesta mērķis būtu piecu gadu laikā dubultot militāri sagatavoto Latvijas pilsoņu skaitu, proti, ap 40 līdz 50 000 iedzīvotāju.

"Tas ir skaits, ar kuru varam atvairīt ikkatru uzbrukumu, kas nav ilgi plānots iepriekš," sacīja Pabriks.

Dienestu plānots sākt pakāpeniski ar brīvprātīgu uzaicinājumu visiem jauniešiem līdz 27 gadu vecumam.

Paredzēts, ka nākamgad varētu būt divi brīvprātīgi iesaukumi, kurā katrā tiktu iesaukti 500 cilvēku.

Par jaunā dienesta ieviešanu vēl jālemj valdībai un Saeimai.