EP prasa rūpēties par darba ņēmēju garīgo veselību tāldarba apstākļos

Otrdien pieņemtajā rezolūcijā, par kuru nobalsoja 501 deputāts, 47 balsojot pret un 85 atturoties, EP atzīst priekšrocības, ko sniedz iespēja strādāt no mājām, piemēram, lielāku elastību un autonomiju, taču brīdina par ievērojamiem veselības apdraudējumiem, ko rada garas darba stundas, pārmērīga "pieslēgtība", robežu izplūšana starp darbu un privāto dzīvi, lielāka darba intensitāte un ar tehnoloģiju izmantošanu darbā saistīts stress.

Apdraudējumi veselībai un privātumam

EP deputāti brīdina par riskiem darba ņēmēju garīgajai veselībai un apdraudējumu tiesībām uz privātumu, ko rada darbinieku kontrole un uzraudzība ar programmatūru un dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, piemēram, progresa un darba izpildes attālināta uzraudzība reālajā laikā un laika uzskaite. Viņi norāda arī uz citiem faktoriem, kas rada papildu stresu, kā finansiālā nedrošība, bailes palikt bez darba, ierobežota piekļuve veselības aprūpei, izolācija, darba laika izmaiņas un neatbilstoša darba organizācija Covid-19 pandēmijas un tai sekojošās ekonomiskās krīzes dēļ.

EP deputāti arī uzsver, ka pāreja uz tāldarbu var ietekmēt to personu garīgo veselību, kuras pakļautas digitālās atstumtības riskam, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus. Tamdēļ ir jārisina digitālās plaisas problēma ES, lai nodrošinātu visiem darba ņēmējiem pietiekamu digitālo prasmju līmeni.

Direktīva par "tiesībām atslēgties"

EP deputāti arī mudina ES un dalībvalstis risināt ar garīgās veselības apdraudējumu saistītās problēmas, izmantojot ES garīgās veselības stratēģiju, Eiropas aprūpes stratēģiju un dalībvalstu rīcības plānus. Viņi norāda, ka juridiski saistošu kopīgu standartu un principu trūkums attiecībā uz psihosociālajiem riskiem Eiropas Savienībā de facto radījis nevienlīdzīgu stāvokli darba ņēmēju tiesiskajā aizsardzībā.

Parlaments aicina ES iestādes un dalībvalstis sadarbībā ar darba devējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem stingrāk reglamentēt digitālo darbu, lai aizsargātu cilvēku garīgo veselību. Komisijai, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāiekļauj garīgā veselība sabiedrības veselības krīžu un pandēmiju reaģēšanas un gatavības plānos.

Tāpat deputāti arī aicina izstrādāt direktīvu par minimālajiem standartiem un nosacījumiem, lai visiem darba ņēmējiem nodrošinātu efektīvas "tiesības atslēgties", kā arī regulētu esošo un jauno digitālo rīku izmantošanu darba vajadzībām.

Kā debatēs sacīja ziņotāja Marija Volša (EPP, Īrija): "Uzskats, ka ES nav nekādas ietekmes vai kompetences attiecībā uz šiem jautājumiem, ir pilnīgs izdomājums. Iedzīvotāju garīgajai veselībai jābūt mūsu darba centrā, un garīgās veselības problēmas mums ir jārisina kopīgi. Ļoti svarīga ir savlaicīga iejaukšanās un jauniešu agrīna reintegrācija darba tirgū. Mēs arī aicinām pārskatīt un grozīt ES tiesību aktus, lai tie atspoguļotu jauno digitālā darba realitāti".