Nav signālu, ka kāds ukrainis Latvijā būtu palicis bez pajumtes, pauž Eklons

Ņemot vērā kompensāciju apmēra samazināšanos par bēgļu uzņemšanu, ir pieaudzis spiediens uz pašvaldībām, jo īpaši valstpilsētām, kurās arī ir lielākā kapacitāte uzņemt, izmitināt un nodarbināt Ukrainas bēgļus.

Eklona ieskatā kopš 1. jūlija, kad mazinājušās kompensācijas par bēgļu izmitināšanu, problēmas uzņemt bēgļus neesot būtiski pieaugušas. "Nav signālu, ka kāds ukrainis būtu palicis bez pajumtes. Viņi joprojām tiek izmitināti, joprojām katru dienu Latvijā ienāk jauni bēgļi, un joprojām viss notiek," secinājis ministrs.

Politiķa ieskatā pašlaik nepieciešams uz situāciju paraudzīties detalizēti, apkopojot visu informāciju. Viņš uzslavēja pašvaldības par līdz šim paveikto Ukrainas bēgļu uzņemšanas kontekstā, taču, viņaprāt, vienlaikus minētais darbs pašvaldībās joprojām notiek "emocionālā pacēluma līmenī", nevis šo procesu uztverot kā plānveidīgu darbu, kam jāvelta resursi.

Jau ziņots, ka, nesaņemot atbalsta finansējumu, Rīga no 1. jūlija pārtrauc jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu, turpinot apkalpot vien līdz šim atbraukušos bēgļus, preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Staķis uzsvēra, ka atbildīgo ministriju neatsaucības dēļ ir apdraudēta bēgļu izmitināšana, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centra darbība bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā pie Rātsnama.