Pirmajos divos vai trīs gados valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana lielus ieguldījumus neprasīs, bet 2025. un 2026. gadā tam varētu vajadzēt apmēram 60 līdz 70 miljonus eiro, tviterī raksta Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).
Viņa skaidro, ka pirmajos gados pietiks jau ar esošo infrastruktūru, bet pēc tam izmaksas augs.
Savukārt lielāki ieguldījumi, provizoriski 100 līdz 120 miljonu eiro apmērā, būtu nepieciešami pēc pieciem gadiem, kad ik gadu plānots apmācīt aptuveni 5000 jauniešu, raksta Bļodniece.
Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šonedēļ paziņoja, ka plāno jau no nākamā gada Latvijā ieviest VAD.
Plānots, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:
- valsts aizsardzības dienestu;
- Zemessardzi;
- vada komandiera kursu augstskolā;
- alternatīvo dienestu.
Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestā.
Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Ministrs vairījās komentēt potenciālās jaunā dienesta izmaksas, taču norādīja, ka pirmos divus gadus to būs iespējams uzturēt, izmantojot pastāvošo infrastruktūru. Par dienestu paredzēta mēnešalga 400 eiro apmērā.
No 2023. gada līdz 2028. gadam plānots noteikt pārejas periodu, kurā būs iespējams atteikties no AM piedāvājuma, taču iecerēts, ka pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet.
Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas).
Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
