Inga strādā ar sevi, apmeklējot "Cerību spārnus", kas ir centrs cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem. To, kādi tie ir Ingai, nevienam nav tiesības atklāt, ja viņa pati nevēlas par to runāt. Un Inga nevēlas. Taču tieši šī ir tēma, kas nevienam nav ērta – Latvijā nav izglītojošas sistēmas, kas ļautu cilvēkiem, piemēram, ar viegliem intelektuālās attīstības traucējumiem saprast, ko nozīmē kļūt par vecāku. Nav arī nepieciešamās izglītības, kas ļautu pašiem cilvēkiem izvērtēt, vai viņi spēs kļūt par labiem vecākiem.
"Delfi" meklē atbildi, kur ir robeža, kad sievietes tiesības būt par māti saskaras ar bērna tiesībām augt labklājībā un drošībā.
Bērni ir atbildība
Pirmā "pietura" jautājumiem ir Valmieras puses "Rožkalni", kur dzīvo un strādā cilvēki ar dažādiem traucējumiem. Rožkalni ir sociālterapeitiska kopiena, lauku saimniecība. Cilvēki tur dzīvo pavisam ierastu dzīvi – strādā, jūtas iederīgi un novērtēti, veido ģimeni. Tiesa, veido ģimeni bez bērniem.
Sekss tur nav svešvārds, kopienā par to runā. Kāda reiz notikusi lekcija gan nav nesusi cerēto, jo uzaicinātais speciālists nav izteicies gana skaidri: rādījis, kā jālieto prezervatīvs, uzvelkot uz banāna. Vēlāk atklājies, ka viens lekcijas dalībnieks sapratis, ka jāaiziet uz veikalu, jānopērk prezervatīvs un banāns, jāuzliek uz banāna prezervatīvs, tas jānoliek uz galda, un tad var mīlēties.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv