Kopš 4. jūlija Rīgā mājvietu meklējuši 388 Ukrainas bēgļi, bet VUGD izmitinājis 73 cilvēkus

Tie bija gan tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri tikko ieradās Latvijā, gan tādi, kuri Latvijā atrodas jau salīdzinoši ilgāku laiku un ir savas mājvietas meklējumos.

No bēgļiem, kurus izmitināja VUGD, 50 cilvēkiem pajumte rasta reģionos, bet 23 devušies uz bēgļu centru Muceniekos.

No 1.jūlija līdz līdz 8.jūlija pēcpusdienai Rīgas atbalsta centrā civiliedzīvotājiem no Ukrainas reģistrētas 370 personas, kas mājvietu atradušas īres dzīvokļos, tūristu mītnēs vai pie privātpersonām.

Rīgas dome atgādina, ka kopš 1.jūlija Rīgā netiek nodrošināta izmitināšana jauniebraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka no 1.jūlija tūristu mītnēs iespējams izmitināt par summu, kas mēnesī nepārsniedz 100 eiro par personu, ja tiek izmitinātas trīs personas, un 50 eiro par katru nākamo personu, pie šādiem nosacījumiem izmitināšanu Rīgā faktiski ir neiespējami nodrošināt.

Kopumā pašlaik Rīgā dienesta viesnīcās un hosteļos izvietoti ap 1300 bēgļi.

Nesaņemot atbalsta finansējumu, Rīga no 1. jūlija pārtrauca jaunu Ukrainas bēgļu izmitināšanu. Par to iepriekš preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Rīgas mērs uzsvēra, ka Rīgā ieradušies par 3000 cilvēkiem vairāk, nekā noteikts nacionālajā bēgļu izmitināšanas plānā.

Kā iepriekš informēja Latvijas pašvaldību savienība, no 1.jūlija, kad stājās spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta jāmeklē aptuveni 3000 bēgļu.

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas.