Daugavpils slimnīcas vadītājs: Latgalē augstāku mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem var skaidrot zemāks dzīves līmenis

Viņš skaidro, ka onkoloģiskās saslimšanas ietekmē iedzimtība, dzīvesveids un uzturs, kas atkarīgs no iedzīvotāju ienākumiem, kuri Latgalē ir ievērojami zemāki nekā citos Latvijas reģionos. Ja iedzīvotājiem nav līdzekļu, par ko iegadāties kvalitatīvus pārtikas produktus, apmeklēt sporta nodarbības, tad tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz viņu veselību.

Semjonovs piebilst, ka statistikas rādītājus Latgalē ietekmē arī tas, ka iedzīvotāju kopējā skaitā ir ievērojami lielāks gados vecāku cilvēku īpatsvars. Turklāt jāņem vēra tas, ka onkoloģiskās saslimšanas aizvien biežāk skar arī gados jaunus cilvēkus. Slimnīcas Uzņemšanas nodaļā ar akūtām sāpēm nonāk 30 līdz 40 gadus veci cilvēki, kurus izmeklējot atklājas onkoloģiskas saslimšanas jau trešajā un ceturtajā stadijā.

Slimnīcas vadītājs augstos mirstības rādītājus Latgalē skaidro arī ar primārās veselības aprūpes pieejamību, cik ātri cilvēki no ģimenes ārsta pa "zaļo koridoru" nonāk Onkoloģijas slimnīcā vai nodaļā, kuras ir pārslogotas. "Piemēram, Kurzemē iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir pieejami tuvāk dzīvesvietai, kamēr Latgales cilvēkiem ir jāgaida vienā rindā ar citu reģionu iedzīvotājiem," piebilst Semjonovs.

Viņa ieskatā nepietiekama uzmanība veltīta arī iedzīvotāju veselības profilaktiskajai apskatei, kura ļautu ātrāk atklāt onkoloģiskas saslimšanas, kā arī iedzīvotāju izglītības līmenim un rūpēm par savu veselību.

Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 15% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā, ar kuru pagājušajā nedēļā tika iepazīstināta valdība, iekļauti dati, kas atklāj, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, turklāt ik gadu aptuveni 6000 iedzīvotāju nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. No tiem aptuveni 30% nav sasnieguši 65 gadu vecumu, teikts minētajā VM ziņojumā.

2017. gadā vecuma standartizētais ļaundabīgo audzēju izraisītais mirstības rādītājs Latvijā bija augstākais starp Baltijas valstīm - 298 uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tie bija 287, bet Lietuvā - 274 mirušie uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijas rādītājs 2017. gadā bija augstāks nekā 2016. gada ES dalībvalstu vidējais rādītājs - 259.

Sadalījumā pa reģioniem Latvijā ir vērojamas atšķirības mirstībā no ļaundabīgajiem audzējiem. Augstākais rādītājs vērojams Latgalē, kur ir 342 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, ko varētu ietekmēt iedzīvotāju vecumstruktūra, tomēr, arī, standartizējot pēc vecuma, redzams, ka Latgalē ir būtiski augstāks rādītājs nekā citur Latvijā, salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju - 309.

Savukārt zemākais standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā - 297 uz 100 000 iedzīvotāju, kas varētu būt skaidrojams ar pieejamāku veselības aprūpi - diagnostiku, ārstēšanas iespējām.

VM dati liecina, ka pēdējo 11 gadu laikā mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā ir pieaugusi par 9,6%. Būtiskākais mirstības pieaugums reģistrēts Vidzemē - par 18%, un Latgalē - par 17%.

Vienlaikus VM norāda, ka priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2010. gada nedaudz mazinās. Ievērojamākā mirstības rādītāja samazināšanās pēdējo 11 gadu laikā bija Pierīgas reģionā - attiecīgi par 15%, savukārt Latgales reģions ir vienīgais, kur šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis.

Arī visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju dēļ ir Latgales reģionā, kur šis rādītājs par 30% pārsniedz valsts vidējo rādītāju. Tas vērš uzmanību uz nevienlīdzību veselības jomā, kas, iespējams, saistīta gan ar nevienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību, gan augstāku riska faktoru izplatību, skaidro VM.

2019. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bijusi augsta mirstība no prostatas jeb priekšdziedzera ļaundabīga audzēja - 48,5 uz 100 000 vīriešu, un bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja - 47,7 uz 100 000 iedzīvotāju.

Pēc tam seko ir mirstība no kolorektālās daļas ļaundabīgiem audzējiem - 35,5 uz 100 000 iedzīvotāju, limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgiem audzējiem - 22,9 uz 100 000 iedzīvotāju, krūts vēža - 41,3 uz 100 000 sieviešu, un kuņģa vēža - 20,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Tāpat Latvijā no ļaundabīgajiem audzējiem vidēji ik gadu mirst 13 bērni un pusaudži līdz 19 gadu vecumam. Laika periodā no 2011. - 2020.gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 129 bērni, no tiem 34 bijuši vecuma grupā līdz četriem gadiem, 31 - vecuma grupā no pieciem līdz deviņiem gadiem, 24 - vecuma grupā no desmit līdz 14 un 40 pusaudži vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem.

Līdz 14 gadiem visvairāk jeb 34 bērni miruši no galvas smadzeņu ļaundabīga audzēja, 17 no leikozes, septiņi no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem, seši no nieres ļaundabīga audzēja, pieci no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, četri no nehodžkina limfomas un pa vienam nāves gadījumam ir no aknu un intrahepatisko žultsceļu ļaundabīga audzēja, olnīcu ļaundabīga audzēja un ļaundabīgas ādas melanomas.

Savukārt vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem deviņi pusaudži ir miruši no galvas smadzeņu ļaundabīga audzēja, pa astoņiem no leikozes un no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, četri no nehodžkina limfomas, pa diviem no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem un no ļaundabīgas ādas melanomas, kā arī no aknu un intrahepatisko žultsceļu ļaundabīga audzēja.

Vēl pa vienam nāves gadījumam bija no taisnās zarnas ļaundabīga audzēja, bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja un olnīcu ļaundabīga audzēja, bet viens gadījums bijis neprecīzu apzīmētu, sekundāru un nelokalizētu ļaundabīgu audzēju grupā.

Saskaņā ar noteiktu slimību pacientu reģistra datiem par pacientiem, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībām, ik gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku Latvijā pirmreizēji tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pakāpeniski pieaug, no 2010. gada līdz 2017. gadam tā pieauga par 13%. VM to skaidro gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību.

VM norāda, ka par diagnostikas uzlabošanos liecina arī pakāpeniskais agrīni atklāto gadījumu īpatsvara pieaugums. Piemēram, 2010. gadā ar 1. stadiju uzskaitē ņemti 22% pacientu, 2014. gadā - 29% pacientu, bet 2017.gadā - 30% pacientu.

Vienlaikus ar nelielu tendenci samazināties, bet joprojām augsts saglabājas 3. stadijas gadījumu īpatsvars. Piemēram, 2010. gadā tādi bija 18% pacientu, 2014. gadā - 17% un 2017. gadā - 15%, bet 4. stadijā - attiecīgi 22%, 21% un 18%.

Pirmā gada letalitāti un piecu gadu izdzīvotību ietekmē dažādi faktori, piemēram, ļaundabīga audzēja lokalizācija, morfoloģija, terapijas iespējas, taču to būtiski ietekmē arī audzēja stadija diagnozes noteikšanas brīdī. 2017. gadā vēlīni diagnosticētajiem ļaundabīgiem audzējiem pirmā gada letalitāte bija 72%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem - 5,2%. Savukārt, piecu gadu izdzīvotība 4. stadijā 2013. gadā diagnosticētajiem audzējiem bija tikai 7,3%, bet 1. stadijā - 80%, liecina VM statistikas dati.