Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka šā gada 21. jūnijā notikušajā valdības sēdē tika skatīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai".
Tolaik valdība atbalstīja ZM priekšlikumu par vismaz vienu miljonu kubikmetru palielinātu ciršanas apjomus LVM valdījumā esošajos mežos un uzdeva ministrijai izstrādāt attiecīgus grozījumus rīkojumā "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam".
Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka LVM valdījumā esošajos mežos maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē 2021.–2025. gadam ir 85 675,7 hektāru platībā 24 111 005 kubikmetrus likvīdās koksnes.
Tomēr, ņemot vērā valdības uzdevumu, ZM izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai grozījumus rīkojumā, paredzot, ka LVM valdījumā esošajos mežos 2023. gadā un 2024. gadā, sadalot proporcionāli pa gadiem, galvenajā cirtē būs atļauts nocirst papildus 7106,8 hektāru platībā divus miljonus kubikmetrus likvīdās koksnes.
Ciršanas apjoma aprēķinā ņemti vērā normatīvajos aktos noteiktie meža apsaimniekošanas ierobežojumi. Aprēķinos nav iekļauti 219 000 hektāru jeb 12% no kopējās platības valstij piederošo mežu, kuros aizliegta mežsaimnieciskā darbība, kā arī kopšanas un galvenā cirte.
"Saskaņā ar LVM valdījumā esošo mežaudžu platību, vecumstruktūru, pieaugušu un pāraugušu mežaudžu īpatsvaru galvenajai cirtei pieejamais apjoms LVM valdījumā esošajos mežos vairākkārt pārsniedz noteikto galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, tāpēc risks, ka cirsmas varētu tikt plānotas mežaudzēs, kas novērtētas kā Eiropas Savienības nozīmes meža biotopi, nav liels," norāda ZM.
ZM arī pauž, ka uz papildus noteikto pieļaujamo ciršanas apjomu attiecas tādas pat dabas un vides aizsardzības prasības, kā uz jebkuru cirsmu. Paredzams, ka Valsts meža dienests administrēs ciršanas apjomu nepārsniegšanu pēc platības.
Ministrijā arī piebilst, ka ar rīkojuma projektu tikts radīta iespēja palielināt ciršanas apjomu, neparedzot uzdevumu rīkojumā minēto apjomu arī nocirst.
Ciršanas apjomu palielināšana valsts mežos tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt atbalstu Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās krīzes skartajām lauksaimniecības nozarēm, lai tās turpinātu darboties un pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem. Viens no finanšu līdzekļu avotiem paredzēts LVM valsts pamatbudžetā iemaksājamo dividenžu palielinājums.
"Atbalsts nepieciešams diviem gadiem – 2023. un 2024. gadam, tāpēc ciršanas apjomu nepieciešams palielināt divus gadus par vienu miljonu kubikmetru gadā. Papildus tam ciršanas apjoma palielinājums nepieciešams, lai palielinātu kurināmās šķeldas pieejamību Latvijā," pamato ZM.
Ministrijā rezumē, ka maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms netieši ietekmē mežsaimniecības un ar to saistītās nozares. Tāpat izmaiņas rīkojumā "palielinās koksnes pieejamību kokapstrādes uzņēmumiem un kurināmās koksnes pieejamību siltumapgādes uzņēmumiem".
ZM arī norāda, ka no papildus nocirstā apjoma tiešā veidā no koku galotnēm un pameža tirgū papildus būs pieejama kurināmā koksne aptuveni 10% no nocirstā apjoma. Papildus tam netiešā veidā pārstrādes procesā iegūs koksnes pārstrādes blakusproduktus (mizas, skaidas). "Kurināmās koksnes piedāvājuma palielinājums var sekmēt tās cenas samazināšanos," prognozē ZM.