Koalīcija konceptuāli atbalsta ideju par militāro dienestu; Aizsardzības ministrijai jāizstrādā detalizētāks piedāvājums

Preses konferencē pēc koalīcijas partneru sanāksmes premjers informēja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ilgst jau 140 dienas, aicinot sabiedrību nepieņemt to kā ikdienu.

Tāpat Kariņš uzsvēra, ka Krievija, uzsākot karu Ukrainā, neparedzēja, ka NATO paplašināsies, proti, nesen valstu līderu sanāksmē Madridē tika noņemti pēdējie šķēršļi, lai Zviedrija un Somija varētu pievienoties NATO. Latvijas parlaments ceturtdien, 14. jūlijā, paudīs atbalstu tam, lai šis valstis pievienotos NATO.

Premjers arī norādīja, ka NATO turpina stiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, tomēr Latvijai vēl ir jādomā par to, kā stiprināt savas aizsardzības spējas. Viņš piebilda, ka politiski jau pieņemti vairāki lēmumi, tostarp par aizsardzības budžeta celšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus AiM šodien sadarbības sanāksmē piedāvāja konceptuālu diskusiju par VAD ieviešanu. Pēc Kariņa teiktā, visi koalīcijas partneri pauduši konceptuālu atbalstu AiM idejai, jo tā paredz būtiski palielināt apmācītu karavīru skaitu.

Premjers uzsvēra, ka Latvijā ir būtiski jāpalielina cilvēku skaits bruņotajos spēkos, lai Latviju padarītu vēl stiprāku.

"Pēc šodien notikušās konceptuālās diskusijas ir daudz jautājumu, tomēr mērķis ir turpināt ieviest AiM ideju, lai to saprastu katrs iedzīvotājs," pauda premjers.

Nacionālās apvienības pārstāvis, deputāts Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta VAD modeli, tāpat "Attīstībai/Par!" pārstāvis, veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka visi koalīcijas partneri atbalsta ideju par VAD, tomēr atlicis risināt jautājumu par to, kā izskaidrot šo ideju sabiedrībai.

"Konservatīvo" pārstāvis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits sacīja, ka arī viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta VAD ideju. Arī Linkaits norādīja uz faktu, ka VAD sabiedrībā raisa daudz jautājumu, jo tas ir jauns piedāvājums, bet "Konservatīvie" uzskata, ka ar VAD ieviešanu nevajadzētu vilcināties.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) iepriekš paziņoja, ka plāno jau no nākamā gada Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (VAD).

Plānots, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:

valsts aizsardzības dienestu;

Zemessardzi;

vada komandiera kursu augstskolā;

alternatīvo dienestu.

Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestā.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Ministrs vairījās komentēt potenciālās jaunā dienesta izmaksas, taču norādīja, ka pirmos divus gadus to būs iespējams uzturēt, izmantojot pastāvošo infrastruktūru. Par dienestu paredzēta mēnešalga 400 eiro apmērā.

No 2023. gada līdz 2028. gadam plānots noteikt pārejas periodu, kurā būs iespējams atteikties no AM piedāvājuma, taču iecerēts, ka pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet.

Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas).

Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi.