Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visdedzīgākie Krievijas piekritēji Ukrainas karā ir nepilsoņi — lielvalsti atbalsta 26%, savukārt Ukrainu 15%, ceturtdien raksta žurnāls "Ir".
Žurnāls raksta, ka guvis ekskluzīvu ieskatu unikāla Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datos par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nostāju gan jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Vladimiru Putinu, gan gatavību aizstāvēt Latviju u.c., kas savākti aprīļa beigās divās SKDS aptaujās.
SKDS aptaujas notikušas klātienes intervijās un internetā, izvaicājot vairāk nekā 2000 respondentu 18—75 gadu vecumā. Eberta fonda pasūtītais ir līdz šim plašākais pētījums šajā jautājumā, kura dati pilnībā drīzumā tiks publiskoti, raksta "Ir".
Jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā Krievijas pusē Latgalē nostājušies 20% aptaujāto, bet atbalsts Ukrainai bijis divreiz mazāks nekā vidēji Latvijā — 12%. Kopumā vērojama šāda sakarība: jo labāk izglītoti un turīgāki ir aptaujātie, jo lielāks atbalsts Ukrainai, raksta "Ir".
Jauktajās ģimenēs, kur runā gan latviešu, gan krievu valodā, atbalsts Ukrainai ir daudz izteiktāks — tikai Latgalē tas noslīd zem trešdaļas aptaujāto – 28%, bet vairumā demogrāfisko grupu krietni pārsniedz 40% un dažās pat pusi.
Žurnāls vēsta, ka vairākums Latvijas krievvalodīgo arī divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija gatavi paust simpātijas kādai no konflikta pusēm, turpretim starp latviešiem neizlēmušo ir 17%, bet 83% atbalsta Ukrainu.
Krieviski runājošo vidū vienīgi 18—24 gadus veci jaunieši ir tā demogrāfiskā grupa, kurā vairums aptaujāto – 51% –, skaidri nostājas Ukrainas pusē.
Eberta fonda vadītājs Baltijas valstīs Reinhards Krums žurnālam "Ir" tieši šo aspektu novērtējis kā vienu no aptaujas galvenajiem pozitīvajiem rezultātiem – ka krievvalodīgajiem jauniešiem, kas ir atvērtāki un nosliecas Eiropas Savienības virzienā, ir skaidrs priekšstats par Krievijas nodarījumiem un nepieciešamību atbalstīt Ukrainu.
Žurnāls raksta, ka vislielākais "neitrālo" krievu īpatsvars ir Latgalē – 68% – un pirmspensijas vecumā – 65%. Kopumā krieviski runājošie biežāk simpatizē Ukrainai nekā Krievijai.
Vislielākās simpātijas Ukrainai izsaka jaunieši – 58%, turīgākie respondenti –56% – un vidzemnieki – 55%. Atbalsts Krievijai vismazākais bijis pierīgā –2%, bet lielākais neizlēmušo skaits ir Latgalē – 63%, ceturtdien raksta "Ir".
"Delfi" jau rakstīja, ka iepriekš Latvijā notikuši protesti, kuros cilvēki pauduši nosodījumu Krievijas 24. februārī sāktajam iebrukumam Ukrainā, tostarp protestā "Krievu balss pret karu" pie Brīvības pieminekļa pulcējās Latvijas krievu kopienas pārstāvji. Protesta rīkotāji iepriekš norādīja, ka akcijas mērķis ir demonstrēt, ka krievvalodīgie neidentificējas ar Putina režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.