Valdība apstiprina sarakstu ar 69 demontējamiem totalitāro režīmu slavinošiem objektiem  (12)

Šā gada 23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas tostarp nosaka, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no vairākiem kritērijiem - slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Atbilstoši likumam noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" ir demontējams.

Bet citus noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Attiecīgi valdība ceturtdien noteica demontējamo objektu sarakstu ar 69 vienībām. Šos objektus iepriekš izvērtēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Okupācijas muzejs.

piemiņas akmens partizānu vienības komandierim A.Macpānam;

piemiņas akmens partizānu vienībai (Dienvidkurzemes novada, Lažas pagasta, Apriķos);

piemiņas akmeņi padomju izlūkiem (Kuldīgas novadā, Alsungas pagastā, Almālēs);

piemiņas akmens Lielupes forsēšanai (Jelgavas novadā, Jaunsvirlaukas pagastā, pie Jelgavas-Staļģenes ceļa (ceļš uz Vecsvirlauku, kreisajā pusē, ceļa malā, bērzu stādījumos));

piemiņas akmens nezināmajam cīnītājam (Kuldīgas novadā, Gudenieku pagastā, Gudeniekos);

piemiņas akmens partizānu vienībai (Kuldīgas novadā, Gudenieku pagastā, Gudenieku muižā);

piemiņas akmens (Kuldīgas novadā, Rendas pagastā, Ozolos, ceļa labajā pusē starp muižu uz jaunceltnēm);

piemineklis Liepājas aizstāvjiem 1941. gadā;

piemiņas akmens N.Dedajevam;

cilnis (Liepājas valstspilsētā, 14. novembra bulvārī 40A, Vidus fortā);

Talsu komjauniešu piemiņas vieta;

piemiņas akmens Lielupes forsēšanai (Bauskas novadā, Mežotnes pagastā, Mežotnē, Mežotnes pils parkā);

piemiņas akmens Mēmeles forsēšanai;

piemiņas vieta Vācijas armijas kapitulācijai Otrajā pasaules karā 1945. gadā (Dienvidkurzemes novadā, Bunkas pagastā, pie Bunkas baznīcas);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944. gadā (Liepājas novadā, Kalētu pagastā, pie Meiriem);

Padomju Savienības varoņa V.Maslova piemiņas vieta 1944. gadā;

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1945. gadā (Liepājas novadā, Vaiņodes pagastā, pie bijušās r/a Daiļrade ceha);

Padomju partizāna V.Jauntirāna piemiņas vieta;

Sarkanās armijas karavīru, Mazozolu ciema atbrīvotāju piemiņas vieta 1941.-1944. gadā;

Sarkanā partizāna M.Rudzīša piemiņas vieta (pārapbedīts Rīgas brāļu kapos);

Obelisks Sarkanās armijas 374. strēlnieku divīzijai (Rīgas valstspilsētā, Mežaparkā, Ķīšezera krastā);

kaujas vieta (Ludzas novadā, Goliševas pagastā, Mazajos Batos);

kaujas vieta (Ludzas novadā, Malnavas pagastā, Malnavas-Brižovkas ceļa 10. km);

Otrā pasaules kara kaujas vieta (Krāslavas novadā, Kombuļu pagastā, Krāslavas-Sauleskalna ceļa kreisajā pusē);

piemineklis Sarkanās armijas karavīriem (Rīgas valstspilsētā, Rumbulā);

piemiņas zīme-akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā;

Skultes lidmašīna;

kaujas vieta "Kundera dzots" 1945. gadā, piemiņas plāksne;

kaujas vieta 1945. gada marts-maijs (pie Kaulačiem cīnījās Sarkanās armijas astotais igauņu strēlnieku korpuss), piemiņas akmens ar uzrakstu;

piemiņas vieta Sarkanās armijas Panfilova astotās gvardes divīzijas karavīriem 1945. gada 5. septembrī;

Otrā pasaules kara kaujas vieta pie Papardes stacijas;

Āpšu kalniņš-Sarkanās armijas partizānu nometnes vieta;

piemineklis kaujas vietā, kur 1944.gada 15.janvārī Sarkanās armijas pirmās Latvijas partizānu brigādes ceturtās vienības atsevišķā vada partizāni sakāva vācu armijas soda ekspedīciju;

piemineklis 364. Sibīrijas-Omskas-Tosnas sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīriem-Alūksnes atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem 1944. gada 19. augustā;

Latvijas Komunistiskās partijas Annas pagasta pagrīdes partijas pirmorganizācijas sekretāra un sarkano partizānu sakarnieka Hugo Meijera pirmā kapa vieta;

Padomju Savienības varoņa Nikolaja Lugovceva piemiņas vieta;

piemineklis Padomju Savienības varonim Otomāram Oškalnam un rakstniekam Jūlijam Vanagam;

piemiņas vieta Sarkanās armijas partizāniem J. Cacuram un J. Niedrem;

Sarkano partizānu nometnes vieta (Alūksnes novada, Mālupes pagasta, Sūnu saliņā);

piemiņas akmens, milicijas darbinieka A. Līduma nošaušanas vieta;

vieta, kur 1943. gada 18. jūlijā kritis Ziemļlatvijas partizānu vienības komandieris Voldemārs Ezernieks (1905.-1943. gads) un četri partizāni;

vieta, kur kritis Padomju armijas majors Pēteris Jakovenko;

kaujas vieta, kur 1944.gada septembrī Sarkanās armijas daļas forsēja Gauju (Smiltenes novadā, Gaujienes pagastā, Gaujas krastā pie "Jaunrāmnieku" dzīvojamās ēkas);

piemiņas plāksne sarkanajiem partizāniem Imantam Sudmalim un Maldim Skrejam;

piemiņas akmens Sarkanās armijas /Vācijas armijas kauju vieta, 1945. gada 5. augustā;

Sarkanās armijas karavīra izlūka B.Slosmaņa bojāejas vieta 1942.gadā;

Sarkanās armijas karavīra M.Kovaļova bojāejas vieta 1944.gadā;

piemiņas vieta (Krāslavas novadā, Krāslavas pilsētā, Brīvības un Lāčplēša ielas krustojumā (bijušajā A.Smorgunova ielas skvērā pie poliklīnikas));

piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem (Ludzas novadā, Ludzā, Baznīcas ielā 3A (bijušās Ļeņina ielas un Gagarina ielas krustojumā);

kaujas vieta 1944.gada 18.-19.jūlijā (Ludzas novadā, Rundēnu pagastā, Sūnupļavas augstienē);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Rēzeknes valstspilsētā, Atbrīvošanas alejas un Latgales ielu krustojumā (bijušais Komjaunatnes parks));

Sarkanās armijas partizānu piemiņas vieta "Draudzības kurgāns" 1941.-1944.gadā;

piemiņas plāksne 1962.gads, kaujas vieta 1942.gadā (Ludzas novadā, Pasienes pagastā, 1,8 km no Draudzības kurgāna);

piemineklis Sarkanās armijas partizāniem 1942.gada 16.jūlijā (Balvu novadā, Baltinavas pagastā);

piemineklis Sarkanās armijas partizāniem 1941.-1944.gadā (Balvu novadā, Balvos, Brīvības un Partizānu ielu stūrī);

Sarkanās armijas partizānu nometnes vieta 1944.gadā (Balvu novadā, Tilžas pagastā, Ruskulovas mežniecības 351.kv.);

Sarkanās armijas karavīra Padomju Savienības varoņa V.Aksjonova bojāejas vieta 1944.gadā;

Sarkanās armijas partizānu piemiņas vieta 1942.gadā (Krāslavas novadā, Šķaunes pagastā);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Daugavpils valstspilsētā, 18.novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā, piemineklis Sarkanās armijas 360.strēlnieku divīzijas karavīriem 20.gs. 60.-70.gadi (Daugavpils valstspilsētā, 18.novembra ielā, pretim Komunālajiem kapiem);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1941.gadā (Augšdaugavas novadā, Demenes pagastā, pie Kraukļiem (~ 0,5 km no Daugavpils-Braslavas ceļa pa ceļu uz Zemgali));

Padomju Savienības varoņa K.Orlova un Padomju Savienības varoņa I.Moroza piemiņas vieta 1944.gadā;

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1941.gadā (Augšdaugavas novadā, Naujenes pagastā);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta (Augšdaugavas novadā, Nīcgales pagastā, Daugavpils-Rīgas šosejas kreisajā pusē);

Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Augšdaugavas novadā, Skrudalienas pagastā);

piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem (Madonas novadā, Ošupes pagastā, Gaigaliešos, autoceļa Mūrnieki-Gaigalieši (V903) ziemeļrietumu pusē, pie Meirānu kanāla);

piemiņas vieta, kur 1944.gada 10.-13.augustā Sarkanās armijas 341.gvardes strēlnieku pulks forsēja Aivieksti;

piemiņas vieta Latvijas Komunistiskās partijas Liepājas pirmajiem sekretāriem M.Būkam un J.Zaram;

Otrā pasaules kara piemiņas zīme (Mārupes novadā, Jelgavas ceļš, Tīrainē.

Jau vēstīts, ka atbildīgā komisija apzinājusi objektus, kas satur totalitāro režīmu slavinošos vēstījumus un nākusi klajā ar sarakstu, kurā ietilpst kopumā 69 šādi vēsturiskie objekti, iepriekš žurnālistiem atklāja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis.

Kopumā komisija esot vērtējusi 162 objektus, no kuriem 21 gadījumā secināts, ka tie būtu demontējami, taču to daļas vai fragmenti būtu saglabājami muzejā.