Ministru kabinets ceturtdien, 14. jūlijā, atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) iniciēto un Kultūras ministrijas (KM) virzīto priekšlikumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirt papildu finansējumu 705 745 eiro apmērā.
KM portālu "Delfi" informēja, ka minētie līdzekļi paredzēti, lai segtu izdevumus par papildu satura izveidi un izplatīšanu saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā un stiprinātu Latvijas informatīvās telpas drošību.
No valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Latvijas Televīzija (LTV) saņems 588 457 eiro, savukārt Latvijas Radio – 117 288 eiro.
Ministrijā norādīja, ka kopš šā gada 24. februāra rīta LTV un Latvijas Radio operatīvi veica atbilstošas satura izveides plānu izmaiņas un uzsāka iespējami plašu un maksimāli pieejamu informācijas plūsmu par Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, vienlaikus turpinot īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju.
Kara notikumu atspoguļošanas vajadzībām šogad LTV jau ir nodrošinājusi visām sabiedrības grupām mērķēta satura izveidi, tostarp uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides tā arī digitālo platformu kanālus.
Operatīvi pielāgojot saturu aktualitātēm un apzinoties sabiedrības dažādās vajadzības, Latvijas Radio nodrošinājis piecu programmu un multimediālā satura ražošanu, un izplatīšanu atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma 2022. gada programmu plānam un piešķirtajam valsts budžetam.
KM atgādināja, ka viens no LTV un Latvijas Radio darbības pamatprincipiem ir informācijas iegūšana no pirmavotiem vai satura veidošana tieši notikumu norises vietās, radot oriģinālmateriālus, kas nepastarpināti un precīzi ataino faktus un notikumus, nodrošina klātbūtnes sajūtu auditorijai un ļauj visprecīzāk atspoguļot konkrētās situācijas.
"Neraugoties uz paaugstinātiem riskiem darba procesā, LTV un Latvijas Radio darbinieki ir devušies komandējumos uz Ukrainu un Poliju. Tāpat ir nodrošināta praktiski visu ar Ukrainas atbalsta aktivitātēm (koncerti, mītiņi, sabiedriski nozīmīgas aktivitātes u.c.) saistīto sabiedriski nozīmīgu notikumu atspoguļošana Latvijā un paredzēts to arī turpināt," norādīja ministrijā.
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas atspoguļošanu par aktuālajiem notikumiem Ukrainā, LTV un Latvijas Radio līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam ir ieplānojis stiprināt informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Tāpat personālam ir nepieciešamas speciālas mācības darbam kara zonā un intensīvas kara propagandas apstākļos. Nepieciešams arī iegādāties starptautiskajiem preses standartiem atbilstošu ekipējumu darbiniekiem, kas dodas strādāt uz Ukrainu.
Drošības apsvērumu dēļ Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir atvēlēti papildu līdzekļi jaunu sakaru līdzekļu iegādei vai nomai, kas nodrošinātu saziņu apstākļos, ja ierastie sakari bruņotu vai kiberuzbrukumu rezultātā pārtrūktu.
Ministrijā uzsvēra, ka LTV un Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt objektīva, izsvērta un izpratni veidojoša satura radīšanu un izplatīšanu, kā rezultātā palielinās sabiedrības spējas atšķirt un identificēt dezinformāciju un viltus ziņas.
"Jo īpaši krīzes brīžos, ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, saglabājot satura, t.sk. oriģinālās informācijas, apjomu, ņemot vērā, ka Krievijas dezinformācijas ziņas sasniedz ne vien Krievijas iedzīvotājus, bet atbalsojas arī pasaulē, tostarp Latvijā," pauda KM.