Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzi un izstrādāt kodolenerģijas programmu, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Likums noteic vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram pienākumu nodrošināt infrastruktūru, kas ierobežo piegāžu riskus, un pienākumu veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Diskutējot par likumprojekta virzību, Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K) norādīja, ka gāzes stratēģiskās rezerves jānodrošina tādā apmērā, lai piegāžu aizsardzība būtu iespējama ne tikai aizsargātajiem lietotājiem, bet ziemas sezonā ļautu nodrošināt termoelektrocentrālēs elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu.
Savukārt publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laikposmam no attiecīgā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim ir jāuzglabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Likums paredz sākot ar 2023. gadu aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas.
Tāpat likumprojekts noteic Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt Saeimai ziņojumu par nacionālo kodolenerģijas programmu.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 19. aprīlī konceptuāli vienojās sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Lai nodrošinātu nepieciešamos gāzes apjomus nākamajai apkures sezonai, Latvija plāno veidot gāzes drošības rezerves.
Tāpat Latvija padziļināti vērtē iespēju attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli netālu no Skultes ostas vai Kundziņsalā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
