Latvijā ir 58 peldvietas, kas iekārtotas pēc identiskiem noteikumiem kā Gaujas peldvieta, kur noslīka Evita. Tas norāda, ka tās drošas ir tikai "uz papīra", bet reālajā dzīvē vajadzīga liela pašvaldības līdzdarbošanās vai – citas pieejas. Un tādas ir. Piemēram, ekosertifikāts jeb tā dēvētais Zilais karogs. Lai to iegūtu, jāizpilda vairāki kritēriji. Zilais karogs plīvo 13 vietās Latvijā. Otra iespēja – aicināt Latvijas Pludmales glābēju asociāciju (LPGA) veikt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu risku izvērtējumu. Asociācija tādu piešķīrusi 16 peldvietām. Vairākas pašvaldības to neuzskata par vajadzīgu. "Kamēr nelaime nav notikusi, tā šķiet naudas izmešana," saka Andris Kraulis, asociācijas vadītājs.
Jūrmalā septiņu staciju vietā trīs
Aptuveni 30 gadus konkrēto Gaujas pludmali apsaimniekoja firma "Makars", septīto gadu - Siguldas pašvaldības policija. Sporta trenere un olimpiete Gunta Gasūna stāsta, ka laivu nomas īpašnieka Jāņa Makara laikos drošības situācija bija labāka: uzraugi staigāja gar krastu ar svilpēm, kontrolējot peldētāju uzvedību. Tas nav paredzēts MK noteikumos, tā bija Makara ideja. "Vai tiešām jānotiek tādai nelaimei, lai beidzot sakārtotu drošību?" saka Gasūna.Neparasta izpratne par drošību ir Jūrmalā. Patlaban septiņu glābšanas staciju vietā ir palikušas vien trīs: Majoros, Bulduros un Kauguros. Trešo vasaru nav arī Zilā karoga.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
