uzvaras piemineklis
Foto: LETA

Šobrīd ir noslēgusies pirmā fāze pieminekļa Pārdaugavā demontāžas procesā. Tā laikā veikti projektēšanas, izpētes un sagatavošanās darbi, lai jau turpmāk varētu virzīties ar būvnieku atrašanu, medijiem sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Šobrīd pašvaldība veicot sarunas ar vairākiem būvniekiem. Tiks dota nedēļa laika, lai pretendenti varētu pieteikties, kam sekos pārrunas ar izvēlēto pretendentu un līguma slēgšana, norādīja Staķis.

Rīgas mērs gan nevar šobrīd atklāt, kad konkrēti sāksies demontāžas process, bet viņš apliecināja, ka tas tiks izdarīts Saeimas noteiktajā termiņā – līdz 15. novembrim.

Plānots, ka turpmāk vēl tiks sniegta informācija, kad jau būs izraudzīts konkrētais būvnieks, bet precīzu laiku iepriekš nav plānots izziņot – mediji tikšot informēti īsi pirms demontāžas sākuma.

Konkrētais veids, kā piemineklis tiks demontēts, šobrīd vēl netiek atklāts, jo, pēc mēra paustā, tas būs atkarīgs no izvēlētā būvnieka.

Arī precīza izmaksu summa vēl nav zināma, jo tas būšot skaidrs, kad būs izvēlēts konkrēts būvnieks, taču provizoriski tās varētu būt divu līdz trīs miljonu eiro apmērā.

Vaicāts, vai tiek domāts par iespējamiem mēģinājumiem kavēt vai apturēt demontāžu, Staķis sacīja, ka visās šajās darba grupās klātesoši ir ne tikai policijas pārstāvji, bet arī citu drošības struktūru darbinieki, kuri analizē situāciju un arī seko līdzi sociālajos tīklos paustajam.

Piektdien Rīgas domē notika viena no regulārajām darba grupas sēdēm par padomju pieminekļa Pārdaugavā demontāžu. Šī darba grupa izveidota, lai, kā norāda Rīgas domē, veicinātu mērķtiecīgu un koordinētu Rīgas pašvaldības un valsts institūciju sadarbību pieminekļa demontāžas procesā.

Kā ziņots, padomju režīma slavinošu pieminekļu demontāža būs jāveic līdz 15. novembrim, paredz ceturtdien, 16. jūnijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā.

Par likumu balsoja 61 deputāts, bet pret – 19. Pret likumu balsoja visi Saeimas sēdē reģistrējušies "Saskaņas" frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. Savukārt par minēto likumu nebalsoja "Attīstībai/Par!" deputāti Inese Voika un Gatis Zamurs, kā arī frakcijas "Neatkarīgie" deputāti Aldis Gobzems un Karina Sprūde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!