'Paveicās, ka esmu dzīvs.' Elektrisko skrejriteņu avāriju skaits dubultojies. Kā tās novērst?

Ja līdzīgi negadījumi kā Igoram pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 56, tad šā gada attiecīgajā laika periodā policija reģistrējusi jau 116 negadījumus ar cietušajiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi. Taču patiesais skaits varētu būt lielāks. Rīgas slimnīcu pārstāvji stāsta, ka vasarā ik dienu tiek stacionēts vismaz viens vai divi elektrisko skrejriteņu vadītāji. Visbiežāk avārijās cietušajiem ir galvas traumas, lauzti pleci un kājas. Kā situāciju risināt?

Gaisa tilta “fui” domei

Igoram, kurš pēc vecuma šobrīd ir savos vēlajos 20, nav autovadītāja apliecības. Cik sevi atceras, vienmēr pārvietojies ar velosipēdu. “Esmu apzinīgs braucējs. Tāds, kurš ik pēc 5–10 sekundēm skatās pār plecu, lai redzētu, vai netuvojas kāds cilvēks vai mašīna.”

Negadījuma dienā Igors devās uz Spīķeriem, lai tur kopā ar draugiem noklausītos koncertu. Elektrisko skrejriteni viņš atstāja savā dzīvoklī Vecrīgā un devās kājām uz pasākumu, kur jautrās noskaņās “pievienojās” arī alkohols. Igors jau iepriekš bija pārvietojies ar elektrisko skrejriteni reibumā, tomēr avārijas situācijās nebija nokļuvis.

“Ejot mājās, draugi piedāvāja izsaukt taksi. Es, protams, negribēju, jo tas ir finansiāli neizdevīgi – man taču ir personīgais elektroskūteris, kas kā pārvietošanās līdzeklis man šķita ne tikai kabatai izdevīgs, bet arī zaļš. Ļoti labs pilsētas transportlīdzeklis,” stāsta Igors.

Mājupceļā, pēc Igora sacītā, aptuveni 90% maršruta viss bija kārtībā, lai arī bija jābrauc gan pāri sliedēm, gan pa bruģi. “Ja man būtu bijusi iespēja kaut kur nokrist un “izšķaidīt” seju, tas jau sen būtu noticis.