Rīgā demontēs vēl divus padomju režīmu slavinošus objektus

Kopumā 39 deputātiem balsojot "par" un astoņiem "pret", dome lēmusi uzdot Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu objektu "Obelisks 374. strēlnieku divīzijai, kas sāka Rīgas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" un "Piemiņas zīme – akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā" demontāžu ne vēlāk kā līdz 15. novembrim.

Kā sēdē norādīja deputāts Dainis Locis (NA/LRA), šie objekti ir iekļauti Ministru kabinetā iesniegtajā sarakstā ar 69 darba grupas noteiktiem objektiem, kuri būtu demontējami, jo tajos saskatāma totalitāro režīmu slavināšana. Locis arī sacīja, ka šiem objektiem nepiemīt nekādas mākslinieciskās vērtības.

Viņaprāt, šajā jautājumā būtiska ir ne tikai juridiskā puse, proti, Saeimai radot likumu, kas dod konkrētu termiņu, kura laikā ir jādemontē konkrēti objekti, bet arī morālā. "Mēs saprotam, ka ir bijis diezgan dīvaini. Vienas okupācijas varas nomaiņa ar otru okupācijas varu, šai varai visā Latvijas teritorijā izkaisot savus simbolizējošos pieminekļus, bet pa visiem šiem Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem mēs neesam spējuši tam pieķerties," izteicās politiķis.

Kaismīgi pret šo objektu demontāžu sēdē iestājās opozīcijas deputāti, kuri dažbrīd uzstājās arī ar emocionālām runām.

Opozīcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) šo priekšlikumu nodēvēja par "ideoloģijas jautājumu, kas ir uzspiests no Saeimas". Savukārt viņa frakcijas biedrs Vladimirs Buzajevs (LKS) pauda, ka "Ādolfs Hitlers, kurš atrodas ellē" būtu gandarīts redzēt šādu lēmuma projektu tiekam atbalstītu.

Savā runā deputāts arī vairākkārt atsaucās uz "Arāja komandas gēniem", kuri it kā piemītot šīs ieceres autoriem, kā arī izteicās, ka nevēlas, lai viņa bērni "dzīvotu pie kaimiņiem, kuriem palikuši tikai Arāja komandas gēni".

Politiķis arī aicināja šos objektus pārvietot uz Biķernieku mežu, kur atrodas Otrā pasaules kara apbedījumi. Tas gan varētu nozīmēt, ka šos objektus pēc pārvietošanas vairs nevarētu demontēt, jo tie atrastos uz apbedījuma vai kapa vietām. Tāpat viņš izteicās, ka "Latvijas valdības melīgā propaganda ļoti vāji iedarbojas uz Latvijas krievu iedzīvotājiem".

Deputāts Jakovs Pliners, kurš nesen pametis partiju Latvijas Krievu savienība, bet aizvien palicis attiecīgajā domes frakcijā, sēdē prognozēja iespējamo vēstures gaitu, ja nacistiskā Vācija nebūtu cietusi sakāvi Otrajā pasaules karā, cita starpā norādot, ka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits tādā gadījumā "nemaz nebūtu piedzimis".

Līdz ar domes lēmumu Pilsētas attīstības departamentam, Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai uzdots sniegt Rīgas pieminekļu aģentūra nepieciešamo atbalstu demontāžas izpildes nodrošināšanai. Par demontāžas sākšanu Rīgas pieminekļu aģentūrai būs jāinformē arī Latvijas Okupācijas muzejs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Domē skaidro, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības okupētajās valstīs, tostarp Latvijā, tika uzstādīti pieminekļi par godu Padomju armijas karavīriem kā atbrīvotājiem no vācu fašisma. Tika glorificēta Padomju Savienība un tās militāro spēku izšķirošā loma karā, tāpat tika pausta vēsts par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.

Kā norādīja Locis, Latvijā šobrīd ir ap 600 šādu objektu, tostarp apbedījumi un piemiņas vietas. No tiem 30 ir Rīgā, taču to vidū pārsvarā ir kapuvietas un apbedījumi, kurus, saskaņā ar Saeimas radīto likumu, nav paredzēts demontēt.

Rīgā arī tika uzstādīti pieminekļi, lai iezīmētu vietas, no kurām Sarkanās armijas karavīri 1944. gada 13. oktobrī veica Rīgas centra ieņemšanu, pasludinot šo datumu par pilsētas "atbrīvošanas" dienu. Latvijai un latviešu tautai šī "atbrīvošana" izvērtās gadu desmitiem ilgā okupācijā un represijās.

Izsakoties par padomju režīma noteikto "atbrīvošanas" dienu, Locis sēdē sacīja, ka, pretrunā vēstures faktiem, iepriekš nepatiesi uzskatīts, ka "šajā dienā tika veiktas lielas kaujas par Rīgu, taču šobrīd pierādās, ka tas īsti tā nav noticis", jo nacistiskās Vācijas karaspēks Rīgu bija jau teju pametis, tajā ienākot Sarkanajai armijai.

"Nekāda atbrīvošana īsti nav bijusi. Es esmu iepazinies ar tā laika liecinieku vēstījumiem un vēsturnieku atziņām. Tātad, 13. oktobrī jau pulksten 1 naktī vācu karaspēks jau bija atstājis Daugavas labo krastu, tur vairs neatradās, bija uzspridzinājis tiltu un atkāpies uz Pārdaugavu. Padomju armija, kas ieradās pie Ķīšezera, šķērsoja šo ezeru (..). Nesastopot nekādu pretestību, viņi pārcēlās aptuveni Zoodārza, Mežaparka rajonā," skaidroja Locis, piebilstot, ka tobrīd nenotika nekādas lielas kaujas par Rīgas "atbrīvošanu".

Domes ieskatā, šādi pieminekļi nav tikai bezpersoniskas un neitrālas vēstures liecības - to uzturēšana pauž vēstījumu, ka notikumi un personas, kas tajos iemūžināti, ir pelnījuši sabiedrības uzmanību un atzinību.

Jau ziņots, ka padomju režīmu slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15. novembrim, lēmusi Saeima.