'Ietaupījums uz kultūras rēķina' – jūrmalnieki lūdz saglabāt bibliotēkas Bulduros un Asaros  (6)

Vēstuli, kurā lūgts saglabāt Bulduru bibliotēku, parakstījuši vairāk nekā 500 cilvēki. Tās autore ir jūrmalniece, rakstniece Jana Veinberga. Viņa vēstulē skaidro, ka "mūsuprāt, mūsdienu situācijā ir nepieļaujami likvidēt vai optimizēt (vienalga, kā to nosauc) kaut vienu kultūras vietu, vietu, kur godā ir kultūra, literatūra un grāmatas, vietu, kas mudina cilvēkus uz grāmatu lasīšanu".

Tāpat rakstniece atzīmē, ka "jebkurš ietaupījums uz kultūras rēķina ir trieciens sabiedrības garam un dvēselei. Likvidējot vai optimizējot Bulduru bibliotēku, tieši tādu triecienu saņemtu Jūrmalas iedzīvotāji, it īpaši Jūrmalas iedzīvotāju mazturīgākā daļa, kas nevar ikdienā iegādāties daudz grāmatu un patstāvīgi orientēties informācijas tehnoloģiju jomā".

Bulduru bibliotēkas vadītāja Ināra Ratniece savukārt norāda, ka Jūrmalas pilsēta stiepjas 24 kilometru garumā, tādēļ katru no tās bibliotēkām būtībā var pielīdzināt atsevišķai pagasta vai mazpilsētas bibliotēkai. Arī katra no tām apkalpo vairāk nekā tūkstoti lasītāju.

Viņasprāt, likvidējot kādu no tām, bez bibliotēkas paliek vairāki pilsētas rajoni un milzīgs daudzums iedzīvotāju. Turklāt, kā norāda Ratniece, bibliotēka 21. gadsimtā vairs nav tikai vieta, kur iegūt grāmatas lasīšanai vai uzzināt grāmatu jaunumus. Mūsdienās bibliotēka ir kopienas un informācijas centrs, tikšanās vieta, vieta, kur var apgūt datorprasmes, iegūt palīdzību rēķinu apmaksā, iepazīties ar periodiku.

Publiskajā telpā jau ir izskanējuši Jūrmalas domes Kultūras nodaļas vadītājas Agneses Miltiņas un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktores Māras Jēkabsones skaidrojumi, ka Bulduru bibliotēka netiekot slēgta, bet pārvietota uz Dubultiem, kur atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka, kā arī argumenti, ka bibliotēkas tiekot slēgtas dārgo apkures tarifu dēļ.

Atbildot uz šiem argumentiem, Ratniece norāda, ka Bulduru bibliotēka nevar atrasties Dubultos, jo Dubultos jau atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka. "Ja arī Bulduru iedzīvotāji uz turieni dosies, viņi dosies uz Jūrmalas Centrālo, nevis Bulduru bibliotēku. Līdz ar to – nav būtiski, vai uz laiku vai pavisam, bet, pārvietojot Bulduru bibliotēku ārpus Bulduriem un ārpus lasītājiem pierastās ēkas, Bulduru bibliotēka zaudēs savu gan lasītāju un regulāro apmeklētāju loku, gan ilgus gadus rūpīgi kopto tēlu un atmosfēru," uzskata bibliotēkas vadītāja.

Viņasprāt, gan gados vecajiem cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan māmiņām ar mazajiem bērniem, kas līdz šim apmeklēja Bulduru bibliotēku, diez vai būs pa spēkam doties uz Dubultiem, līdz ar to šos lasītājus Jūrmalas bibliotēkas būs jau pilnībā zaudējušas.

"Tātad – lai ko medijiem skaidrotu Jēkabsone, faktiski notiek Bulduru bibliotēkas likvidācija. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd Bulduru bibliotēkā notiek masveida grāmatu norakstīšana. Melnos maisos sakrautās grāmatas var vērot katrs bibliotēkas apmeklētājs," pauž Ratniece.

Savukārt kontekstā ar apkures tarifiem Ratniece atminas, ka tūlīt pēc neatkarības, kad Latvijā bija enerģētiskā krīze un bija jāpārorientē daudzas apkures sistēmas, bez apkures palika arī Bulduru bibliotēka. Gan bibliotekāri, gan lasītāji telpās toreiz esot uzturējušies mēteļos, bet bibliotēka turpināja darbu un lasītāji palika uzticīgi savai Bulduru bibliotēkai.

Viņas ieskatā, arī šobrīd apkures sadārdzinājuma segšanai noteikti būtu rodams cits risinājums, piemēram, vienu ēkas stāvu izīrējot, otrā – atstājot Bulduru bibliotēku ar tās uzticīgajiem lasītājiem un atmosfēru.

Ratniece arī izceļ, ka Bulduru bibliotēkas ēka ir viena no retajām ēkām, kas Padomju laikā no jauna būvēta tieši bibliotēkas vajadzībām. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas domes plāns izlikt Bulduru bibliotēku no speciāli tai projektētajām un būvētajām telpām, pārceļot uz kādu mazu istabiņu citā bibliotēkā vai citā sabiedriskā ēkā, viņas skatījumā uzskatāms par neloģisku un pret iedzīvotāju interesēm vērstu.

Kā liecina sociālajos tīklos izplatīta, Jūrmalas domei adresēta vēstule, līdzīgi iedzīvotāji parakstus vāc arī par Asaru bibliotēkas saglabāšanu. Šajā vēstulē tiek norādīts, ka "mēs, Asaru un tuvējo rajonu – Vaivaru, Mellužu, Krastciema, Valteru – iedzīvotāji no Asaru bibliotēkas darbiniekiem uzzinājām, ka bibliotēku 2022. gada septembra, oktobra mēnesī plānots slēgt. Lūdzam Jūs to nedarīt!"

Vēstulē pausts, ka šī bibliotēka iedzīvotājiem ir nepieciešama, jo tur ir iespēja saņemt jaunākās grāmatas ar mazākām rindām nekā lielākajās bibliotēkās, kā arī iestāde piedāvā iespēju izdrukāt, kopēt vai skanēt dokumentus.

Abas no šīm bibliotēkām darbu sākušas pagājušā gadsimta vidū. Proti, Bulduru bibliotēka savu darbību sāka 1950. gadā kā Rīgas 28. bibliotēka, kamēr Asaros Dzelzceļa ielā 3 Rīgas pilsētas 24. bibliotēku atvēra 1948. gada vidū. Šobrīd gan Asaru bibliotēka ir pārcēlusies uz jaunām telpām Dzimtenes ielā 15.