'Visiem jāsavelk jostas' – kā rudeni un ziemu gaida Daugavpils slimnīcā

"Rudenī visiem būs jāsavelk jostas," atzīst DRS vadītājs Grigorijs Semjonovs. Kā iemeslus viņš min gan straujo Covid-19 izplatību un stacionēto skaita pieaugumu, kas rudenī varētu radīt pārslodzi nozarei, kā arī aukstos gadalaikus – tie slimnīcai nesīs lielus rēķinus gāzes apkures dēļ.

Slimnīca ir pieslēgta centrālajai apkurei, taču viena struktūrvienībai – Plaušu slimību un tuberkulozes centrā – ir katlu māja, kura arī tiek kurināta ar dabasgāzi.

"Uz sitiena nevarēs pāriet uz citu apkures veidu, tāpēc domājam par alternatīvām, kā ieekonomēt līdzekļus," saka Semjonovs, par piemēru minot utilizāciju. Utilizējot sadzīves atkritumus vai izmantotās sejas maskas, var veidot granulas, kuras izmantot kā kurināmo katlu mājā. Tas gan neaptur CO2 izmešu rašanos, kā arī šādu rīcību būtu jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu (VVD), bet toties risinājums ļautu slimnīcai izmantot iekšējos resursus, nevis iepirkt jaunus.

Kā tūlītēju variantu augošās krīzes novēršanai Daugavpils slimnīcas vadītājs atbalstītu pilsētas mēra Andreja Elksniņa (S) piedāvājumu par eksporta ierobežošanu. "Mums trūkst stratēģisko rezervju, taču mēs turpinām eksportēt preces uz ārzemēm," saka Semjonovs, reizē norādot, ka valsts, iepērkot no vietējiem uzņēmumiem nepieciešamo, piemēram, pārtiku vai medikamentus, sniegtu ieguvumu gan vietējiem uzņēmējiem, gan radītu rezerves krīzes brīžiem.

Slimnīca meklē risinājumus arī elektroenerģijas ietaupīšanā. Divpadsmitstāvīgajai ēkai ir šaurs jumts, tāpēc uz tā saules paneļus uzstādīt nevar, taču plānots uzlikt ārējās žalūzijas, kas pēc funkcijas ir līdzīgas. "Ja mēs nosedzam ar šīm žalūzijām visus tos logus, kas ir saules pusē, tad mēs viennozīmīgi varētu ietaupīt elektrību," pārliecināts Semjonovs.

Valdības piedāvātie risinājumi šajā apkures sezonā vairs nelīdzēs – tie nāk par vēlu, saka Daugavpils slimnīcas vadītājs. Viņš uzskata, ka par ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanu vajadzēja domāt pirms gada vai diviem, tomēr diez vai pašvaldībai izdosies rast risinājumus izmaksu mazināšanai bez valsts iejaukšanās un atbalsta.

Tāpēc viņš aicina domāt par ilgtermiņa risinājumiem – zaudējumus nesegt ar "gaisa naudu", bet ierobežot eksportu, "ielaist naudu vietējā tirgū" un ieviest citus apkures veidus, piemēram, izmantojot šķeldas kurināmo dabasgāzes vietā.

Jāpiebilst, ka Daugavpils līdz šim bijusi kūtra uz energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem – slimnīcā pēdējo reizi energoefektivitāte tika paaugstināta vien 2012. gadā, kad tika mainīti plastikāta logi un nosiltinātas ārsienas.

Ogres rajona slimnīcā ar pašu resursiem uzstādīti saules paneļi un laicīgi sagatavoti kurināmā krājumi, tomēr izmaksu sadārdzinājums ir jūtams, tāpēc slimnīcas vadība uzsver nepieciešamību pārskatīt slimnīcu pakalpojumu tarifus.

"Pie pašreizējā elektroenerģijas cenu pieauguma un tarifu nestabilitātes slimnīcu pakalpojumu tarifi noteikti ir pārskatāmi, neatkarīgi no slimnīcās izmantotā apkures veida vai citiem pašu īstenotajiem prevencijas pasākumiem. Jau ilgu laiku tarifi nav mainīti, un pašreiz ir īpaši būtiski pārskatīt sadaļu, kas attiecināma uz slimnīcu uzturēšanu un energoresursiem," norāda SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Komunālie maksājumi pieaug un to ietekme uz Vidzemes slimnīcas gada budžetu varētu būt vairāki simti tūkstoši eiro, lēš iestādē. Slimnīca strādā ar renovācijas projektiem, lai samazinātu siltuma patēriņu un novērstu nelietderīgu elektroenerģijas patēriņu, un veic citus taupības pasākumus, taču tā ir tikai neliela iespējamā daļa.

"Mēs turpināsim lielā apmērā patērēt energoresursus 24/7, jo mums nav iespēju kaut ko atslēgt. Ja cenu pieaugums būtu 5-10% apmērā, mēs tiktu galā, taču tā kā izmaksu pieaugums prognozējams jau divas līdz trīs reizes augstāks, jautājums paliek arvien akūtāks," uzsver SIA "Vidzemes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Latvijas Slimnīcu biedrībā norāda, ka elektroenerģijas cenu pieaugums smagi skars vienlīdz visas slimnīcas, taču attiecībā uz siltumenerģijas patēriņu un izmaksām slimnīcas atrodas dažādās pozīcijās.

Kā biedrībai norādījuši slimnīcu vadītāji, pilsētās un reģionos, kuros apkures sistēmās neizmanto gāzes apkuri vai jau laicīgi ir notikusi pāreja uz citiem veidiem, gaidāmā apkures sezona būs vieglāka, bet Daugavpilī un citviet, kur joprojām tiek izmantota gāzes apkure, apkures sezonas mēneši būs grūtāki.

Straujais un joprojām neparedzamais energoresursu cenu kāpums var negatīvi atsaukties uz slimnīcu darbu un pacientu aprūpi, brīdina biedrība.

"Sekojot līdzi prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu, slimnīcas jau laicīgi meklē risinājumus, taču pašu spēkiem ar maksājumiem var izdoties tikt galā tikai līdz noteiktam brīdim. Rudenī sagaidāms Covid-19 pacientu pieplūdums slimnīcās, līdz ar to pakalpojumu apjomu vai pacientu aprūpes telpu samazināšana nav risinājums. Dažas slimnīcas joprojām gaida solītos maksājumus par iepriekš veiktajām investīcijām, kad tuvojas jau nākamais izaicinājums – ikdienas maksājumu segšana. Iespējama parādu veidošanās piegādātājiem, un mēs nevēlamies līdz tam nonākt," norāda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Biedrība uzsver, ka slimnīcu izdevumi palielinās teju visās pozīcijās. Straujais pārtikas cenu kāpums jau šobrīd apgrūtina pacientiem atbilstošas ēdināšanas nodrošināšanu, jo piegādātāji par valsts noteiktajām cenām atsaka pakalpojumu un ja steidzīgi netiks rasts risinājums pacientu ēdināšanas finansējuma palielināšanai, slimnīcām var nākties samazināt ēdienreižu skaitu vai ieviest pacientu līdzmaksājumu.

Biedrība jau vērsusies pie Veselības ministrijas (VM) ar lūgumu straujo izmaksu dēļ pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un rast iespēju tos paaugstināt, taču saņemta atbilde, ka tarifu pieaugums nav plānots.

Kalējs norāda, ka slimnīcas turpinās meklēt risinājumus un vērsīsies pie valdības ar lūgumu apsvērt atbalsta mehānismus arī slimnīcām. Tās gatavojas izmaksu sadārdzinājumam un cenšas jau laicīgi rast papildu finansējumu savu budžetu ietvaros, taču, nezinot faktisko cenu pieaugumu, var attapties situācijā, kad ar veiktajiem sagatavošanās pasākumiem būs par maz.