AS "Latvijas valsts meži" vēsturiskajā Pokaiņu mežā ar smago traktortehniku izbraukā svētvietas, kuras arheologi vēl nav līdz galam izpētījuši. Sašutumu par šādu situāciju pauduši gan vietējie meža pazinēji, gan arī eksperti, vēsta LTV ziņu raidījums "Panorāma".
Mītiem apvīto un tūristu iecienīto Pokaiņu mežu nu jau vairāk nekā 20 gadus apsaimnieko "Latvijas valsts meži". Šajā periodā veikta intensīva saimnieciskā darbība, izmantojot arī vidi nesaudzējošo smago traktortehniku. Lai arī tiek solīts tūrisma infrastruktūru neaizskart, novērojams, ka ir vietas, kur sūnām apaugušie un uzreiz nepamanāmie vēsturiskie akmeņu krāvumi jau ir izbraukāti ar traktoru, vēsta raidījums.
Sarūgtinājumu par šādu soli pauda vēsturnieks, arheologs Guntis Zemītis: "Tur tiešām ir kapu uzkalniņš, kas ir otrā, piektā gadu simtā, kad parasti tādus veido, kā arheologi saka – agrajā dzelzs laikmetā. Jebkurā gadījumā šis vēsturiskais pamatojums tur ir, un šādas agrārās sistēmas Latvijā ir diezgan maz apzinātas, noteikti būtu saudzējamas." Zemītis arī piebilda, ka neapdomīgi sapostot šo vietu, nākotnē nāksies ļoti nožēlot.
Arī Pokaiņu meža bijusī gide un grāmatas "Pokaiņu mežs" autore Anita Biseniece raidījumam skaidroja, ka par spīti arheologu rekomendācijām meža izstrāde Pokaiņos notiek nesaudzīgi un nepārdomāti. "Ja ik pa 50 metriem ir izbrauktas harvestera pēdas, tad visām tām eglēm, kuru saknes ir šajā harvestera ceļā, nākamajā gadā mizgrauzis būs iekšā un nākamajā gadā te atkal būs sausie koki, ko atkal varēs ņemt ārā..." Meža pazinēju nepamet arī bažas par izbraukātajiem seno akmeņu krāvumiem. Tādi līdz šim meža neskartajās vietās atrasti ap 2000.
Biseniece skaidroja, ka 2009. gadā tika uzrakstīti apsaimniekošanas noteikumi, kas paredzēja – lai nesabojātu ko tādu, ko mēs vēl nezinām, Pokaiņu mežā drīkst strādāt tikai ar rokas darba instrumentiem.
Savukārt "Latvijas valsts meži" sola, ka mežā nekas nemainīšoties. Turklāt ieeja mežā tagad būšot par brīvu. Meža izstrāde – koku ciršana – Pokaiņu mežā ir paredzēta. "Plānojot mežistrādi, protams, mēs rēķināmies, ka mēs nebraucam pa takām. Ja tur ir jāšķērso un nav citu iespēju, tad to darām pa vienu vietu. Ja tajā vietā rodas kādi bojājumi, tad plānojam to salabot. Bet, plānojot saimniecisko darbību, mēs plānojam, lai mazinātu ietekmi uz apkārtni un apmeklētājiem. Mežs prasa rūpes un darbu, tāpēc te ir laiku pa laikam jāatgriežas un jāstrādā," raidījumā skaidroja "Latvijas valsts mežu" Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
