Latvijas Krievu savienības (LKS) līderi 14. Saeimas vēlēšanās būs Miroslavs Mitrofanovs, Andris Vurčs, Jekaterīna Stehnovska-Slavska, Jeļena Osipova un Andrejs Pagors, liecina Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtais LKS deputātu kandidātu saraksts rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Rīgas domes deputāts un LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs būs līderis partijas Rīgas sarakstā. Galvaspilsētā ar otro kārtas numuru kandidē Rīgas domes deputāte Inna Djeri, bet trešo – "Centra partijas" pārstāvis Normunds Grostiņš.
No LKS Rīgas saraksta vēlēšanās kandidēs arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgi un asistenti – Jūlija Sohina, Ļubova Ždanova, Dmitrijs Šandibins, Jekaterina Mitrofanova, Andrejs Solopenko un Viktors Jolkins.
No LKS Rīgas saraksta kandidēs arī Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs, bijusī Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina, avīzes "Segodņa" žurnāliste Nataļja Ļebedeva, Rīgas 40. vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, Latvijas Nacionālās operas un baleta solists Oļegs Orlovs
LKS Vidzemes saraksta līderis ir Olaines novada pašvaldības deputāts Vurčs, ar otro kārtas numuru izlikts LKS padomes loceklis Maksims Ždanovs, bet ar trešo – AS "Valmieras Stikla šķiedra" mehatronikas inženieris Aleksandrs Klapins.
LKS Liepājas teritoriālās organizācijas vadītāja Osipova ir partijas Kurzemes saraksta līdere. Ar otro kārtas numuru šajā novadā kandidē LKS Liepājas teritoriālās organizācijas projektu vadītājs Igors Glazunovs, bet trešo – labdarības un kultūras centra "Feniks" labdarības darbības koordinators Aleksandrs Bērziņš.
Jelgavas domes deputāts Pagors ir līderis LKS Zemgales sarakstā. Ar otro kārtas numuru kandidē Krievu kopienas "LAD" valdes priekšsēdētāja Ludmila Ušakova, bet trešo – Jēkabpils krievu biedrības "Rodņik" valdes loceklis Sergejs Padalko.
Savukārt SIA "Stream Labs" izpilddirektore Stehnovska-Slavska ir līdere LKS Latgales sarakstā. Aiz viņas seko Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka palīgs Dmitrijs Ribņikovs un SIA "Fravia" celtniecības speciālists Juris Aleksejevs.
LKS savu premjera amata kandidātu plāno nosaukt nākamnedēļ. Partija izskata divas kandidatūras – Mitrofanovu un Djeri.
LKS priekšvēlēšanu programmā ir teikts, ka partija, kas pārstāv Latvijas krievu kopienu un aizstāv parasto Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un pilsonības. LKS priekšvēlēšanu sauklis ir "Drosme būt sev pašam". "Tas nozīmē, ka aizliegumu un represiju laikos, kas skāruši krievu kultūru, izglītību un vēsturisko atmiņu, LKS atklāti apliecina savu apņemšanos ievērot šīs vērtības un vienlaikus principiālu atvērtību latviešu un pasaules kultūrām," pauž partija.
LKS savā programmā sola aizstāvēt tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos; apturēt pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu; panākt ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz krievvalodīgo televīzijas kanāliem, kā arī pilnvērtīga Latvijas televīzijas kanāla krievu valodā izveidi.
LKS arī sola veicināt Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem; tikmēr nodrošināt nepilsoņiem tiesības balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās; iestāties par Satversmes preambulas atcelšanu, kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas tautas interesēm.
Partija arī vēlas panākt Valsts drošības dienesta un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības politisko neitralitāti, noņemt Valsts valodas centram sodīšanas funkcijas.
14. Saeimas vēlēšanās no LKS kandidēs kopumā 102 cilvēki, no kuriem 64,7% ir vīrieši, bet 35,3% – sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 50,2 gadi. Jaunākais kandidāts ir 22 gadu vecs, bet vecākais – 87 gadu vecs. 59,8% kandidātu ir ar augstāko izglītību, bet 38,2% - ar vidējo izglītību.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktais pētījums liecina, ka jūnijā LKS nepārvarētu 5% barjeru un Saeimā netiktu ievēlēta.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 27. jūlijā lēma aicināt parlamentu kolektīvo iesniegumu "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības" nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai.