Tiesneša amatā Andris Guļāns nostrādājis 41 gadu. Darbu sācis 1979. gadā Rīgas pilsētas Maskavas rajona tiesā (vēlāk – Latgales priekšpilsētas tiesa), bijis tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs līdz 1992. gadam. Tad neilgu laiku strādājis par tieslietu ministra vietnieku un zvērinātu advokātu.
1994. gadā iecelts par tiesnesi AT Krimināllietu kolēģijā un tajā pašā gadā – par AT priekšsēdētāju.
AT Guļāns vadīja 14 gadus – līdz 2008. gadam. Pēc tam nākamos 14 gadus bija senators Senāta Administratīvo lietu departamentā, un šo laiku viņš vērtē kā interesantāko savā tiesneša gaitā.
AT norāda, ka laiks, kad Guļāns bija tiesas priekšsēdētājs, bijis sarežģītu pārmaiņu laiks – mainījās valsts ekonomika, tika pieņemti jauni likumi, un tiesu sistēmai bija jākļūst par tiesiskuma garantu neatkarīgā, demokrātiskā valstī.
Atceroties un izvērtējot laiku AT priekšsēdētāja amatā, Guļāns par nozīmīgākajiem sauc četrus notikumus.
Pirmais – Senāta izveidošana un AT reforma, pārejot no padomju tiesību sistēmas uz tādu tiesu, kāda tā ir šodien, vienlaikus saglabājot augstas raudzes tiesnešu potenciālu. Otrais – Senāta Administratīvo lietu departamenta izveidošana, ko viņš sauc par veiksmes stāstu. Trešais – AT administrācijas izveidošana, nodalot tiesas spriešanu no tiesas administrēšanas. Ceturtais – AT atgriešanās vēsturiskajās Tiesu pils telpās.
Tiesneša mantiju novelkot, Guļāns atzīst, ka ir gandarīts par savu mūža darbu: "Tā ir veiksme, ka viens cilvēks var šo garo distanci noiet, nostrādāt. Domāju, ka man tas izdevies pietiekami labi, šis darbs man arī devis gandarījumu un sagādājis prieku. Neesmu tā vienkārši amatā nosēdējis, tas ir mans mūža darbs. Saku paldies Augstākajam un paldies maniem kolēģiem, ka man izdevies to izdarīt. Domāju, ka tā ir veiksme."