Reportāža no Sēlijas poligona, kur šaus arī HIMARS; bažas medniekiem un sēņotājiem

Skvoters Pjotrs

Meža masīvu pārklāj nesliktu grants ceļu tīkls. Kartē topošā poligona teritorijā atrodamas vairākas mājas, taču dzīvē atklājam, ka daļa no tām dabā vairs nav atrodamas vispār, bet citas nav apdzīvotas. Sakoptāki un potenciāli apdzīvojami īpašumi parādās pie poligona robežas Lonē.

Garisons skaidro, ka mazs skaits privātīpašumu (1034 ha no kopējās platības) ir viena no priekšrocībām, kāpēc poligonam izvēlēta šī vieta. Saskaņā ar viņa teikto, teritorijā viņi nav atraduši nevienu patstāvīgi apdzīvotu māju. Ir zemnieku saimniecības teritorijas ziemeļu galā pie robežas, ko poligona teritorijā neiekļaus, viņš norāda. Precīzākas poligona robežas gan būšot zināmas vēlāk ap augusta vidu, bet Garisons uzsver, ka robeža tiek veidota tā, lai maksimāli apietu apkārt mājām. Ministrija nav ieinteresēta iegūt katru privātīpašumu pa poligona perimetru, kas ne tikai nav būtiski, bet arī palielinātu administratīvo slogu, kārtojot zemju pārņemšanas juridiskos jautājumus, viņš papildina.

Taisnības labad jāpiebilst, ka poligona teritorijā kādā mājā sastapām arī iedzīvotājus. "Apsītes" ir padomju laiku divstāvu silikātķieģeļu dzīvojamā māja, kur satikām kungu vārdā Pjotrs un viņa suni. Pjotrs strādājot vietējā fermā un jau astoņus gadus mitinoties šai namā. Kam māja pieder, viņš nezina, bet viņš tajā esot deklarējies. Arī par mājas turpmāko likteni un turpmākām iespējām tur dzīvot saņemam atbildi: "Nezinu, neko nezinu." Pašvaldībā interesējies par gaidāmo viņš arī neesot.

Informētāki izrādās divi vīri, kas turpat blakus ar ekskavatoru demontē kādas būves pamatus. Puiši atklāj, ka strādā "Latvijas valsts mežu" (LVM) uzdevumā un ka arī divstāvu ēka, visticamāk, jau nākamgad, tiks nojaukta.

Lielākais zaudētājs te varētu būt Pjotra kaimiņš, kurš, kā stāsta būves iemītnieks, pašlaik uzturoties ārzemēs, bet ir izremontējis vienu no ēkas dzīvokļiem. Mājas otrajā stāvā patiešām redzami ielikti pakešu logi.