Bargas ziemas gadījumā dabasgāzes Latvijā varētu nepietikt visām vajadzībām, piemēram, elektrības ražošanai un kādu uzņēmumu darbībai, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).
Politiķis pieļauj, ka, ja nenotiks negaidīti pavērsieni, tad dabasgāze varētu pietikt apkures nodrošināšanai. Feldmans reizē norāda, ka atbildīgie enerģijas politikas veidotāji no Ekonomikas ministrijas (EM) ir atteikušies viņam un viņa vadītajai komisijai sniegt sīkāku informāciju par to, cik daudz dabasgāzes Latvijai ir un būs pieejams.
Deputātam ir bažas, ka, pat rudens otrajā pusē iedarbinot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Paldiskos, Igaunijā, kā arī saņemot piegādes caur Klaipēdas LNG termināli, netiks nosegts Latvijas kopējam patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms.
Valdībai un EM būtu jāpublisko aprēķini par dabasgāzes pietiekamību, kā arī nekavējoties jāsagatavo enerģijas taupīšanas plāns valsts iestādēs, pat ja šāds solis sagādātu neērtības, uzsver Tautsaimniecības komisijas vadītājs. Taupības plāns valsts iestādēs nāktu par labu dabasgāzes krājumu saglabāšanai mājsaimniecību vajadzībām, skaidro deputāts.
Politiķis norāda, ka komisija vēl pirms Saeimas starpsesiju pārtraukuma ir vairākkārt saukusi atbildīgos pārstāvjus gan no EM, gan no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai mēģinātu noskaidrot Latvijai pieejamos dabasgāzes krājumus, tajā skaitā, kam pieder Inčukalna krātuvē noglabātās rezerves. Tomēr "Conexus" un EM pārstāvji, aizbildinoties, ka tas ir komercnoslēpums, šo informāciju tā arī nav snieguši, atzīmē Feldmans.
Deputātu arī kā ekonomistu uztraucot iespēja, ka energoresursi var nepietikt, ja būtu barga ziema vai Latvija tiktu aizslēgta no BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.
Feldmans uzsver, ka nekavējoši ir jāizsludina enerģijas taupīšanas plāns valsts iestādēs, tajā skaitā, atsakoties no ēku liekas izgaismošanas.
Tautsaimniecības komisijas vadītājs arī pauž, ka pie pašreizējās neskaidrās situācijas Latvija nonākusi, jo ilgstoši un nepamatoti tikusi kavēta LNG termināļa izbūve valstī. Pašlaik Latvijai ir ierobežotas iespējas izmantot Klaipēdas LNG termināļa iespējas, jo Polija maksā lielāku naudu, lai caur Klaipēdu nodrošinātu dabasgāzes piegādes sev, skaidro politiķis.
Tāpat atbildīgo amatpersonu iepriekš komisijā paustais, ka Latvijai dabasgāzes sagādei palīdzēšot Polijas un Lietuvu dabasgāzes pārvada savienojums, ir izrādījušies "klaji meli", jo dabasgāze iet pretējā virzienā, uzsver Feldmans.
Viņš kā riskus min, ka dabasgāzes krājumi var nepietikt TEC-2 elektrības ražošanai, kā arī var ciest kādi no komersantiem, kuru darbībai nepieciešama dabasgāze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
