AM par valsts aizsardzības dienestu: karaklausība bez izņēmumiem novērš segregāciju  (13)

Informatīvais ziņojums tiks skatīts Ministru kabineta sēdē 9. augustā.

Tāpat informatīvajā ziņojumā par ieceri ieviest VAD lasāms, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem. Sievietēm dienēšana būs brīvprātīga.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka AM plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu.

Paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienestu; Zemessardzi; vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu.

Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, Aizsardzības ministrijā vai Iekšlietu ministrijā.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis.

Ņemot vērā pēdējo gadu tendences, AM secina, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam būtu jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu un sociālām garantijām.

Tāpat ministrija secina, ka nepieciešamā personāla izaugsme tiktu nodrošināta ievērojami ilgākā laikā. Ņemot vērā šīs tendences un to, ka tiek plānota paātrināta jauno spēju attīstīšana, tad, ja nekas netiek darīts, pastāv nopietns risks, ka jau nākamgad būs nepilnīgi nokomplektētas vienības.

Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt, tiek izslēgti riski, kas saistās ar personāla nenokomplektēšanu, norāda AM.

Piecu gadu laikā plānots izveidot visaptverošu sistēmu, kas paredz visu 18 gadu sasniegušo vīriešu apzināšanu, atbilstību dienēšanai izvērtēšanu, kā arī pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā.

Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšanai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 karavīri. Papildu līdz 1200 VAD karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentu speciālo militāro apmācību. Pilsoņi, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, to varēs aizstāt ar alternatīvo dienestu.

AM šobrīd noteikusi dažas kategorijas, kuras nebūtu iesaucamas dienestā: pilsoņi, kuri pilnībā neatbilst VAD izvirzītajām prasībām veselības, sodāmības un citu iemeslu dēļ; pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri dienējuši ārvalstu militārajā dienestā; kā arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi.

Ministrija rosina pēc iespējas atturēties no jebkādu papildu izņēmumu noteikšanas, jo tas iesaucamajā mērķauditorijā radītu spriedzi, nevienlīdzības un netaisnīguma sajūtu.

VAD izveide paredz veikt grozījumus Krimināllikumā, kas par izvairīšanos no iesaukuma valsts aizsardzības dienestā paredzēs sodu – ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.

Savukārt par izvairīšanos no iesaukuma valsts aizsardzības dienestā, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot grozījumi paredzēs sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

VAD izveides izmaksas atkarīgas no iesaucamo skaita, tomēr tās svārstās no 7 līdz 56 miljoniem eiro.

Pēc informatīvā ziņojuma konceptuālas atbalstīšanas Ministru kabinetā AM virzīs apstiprināšanai sagatavotos normatīvo aktu projektus par VAD ieviešanu, vienlaikus turpinot darbu pie dienesta detalizēta ieviešanas plāna sagatavošanas un izmaksu aprēķiniem.