Kopš kara sākuma Latvija izsniegusi vīzas 247 ārvalstu mediju darbiniekiem

Otrdien Saeimas komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu departamenta (PMLP) sniegto informāciju par izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām un vīzām kopš šā gada aprīlī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem tika apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

PMLP informācija liecina, ka uz šā gada 1. jūliju derīgas uzturēšanās atļaujas bija kopumā 100 000 cilvēku, no kuriem 47 000 ir Krievijas pilsoņi, bet no tiem 37 000 ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju.

No šā gada aprīļa, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kopumā tika saņemts 461 iesniegums par uzturēšanās atļauju, bet atļaujas izsniegtas 103 personām.

Savukārt vīzas šogad līdz 27. jūlijam izsniegtas 2478 personām. Salīdzinājumam PMLP informēja, ka 2019. gadā tika izsniegtas 89 588 vīzas, 2020. gadā – 19 711, bet 2021. gadā – 11 816 vīzas.

Neapmierinātību ar dzirdēto pauda deputāts Jānis Dombrava (NA), kura ieskatā uzturēšanās atļauju izsniegšanas "bizness turpinās". Deputāts kritizēja valsts pieeju atļaut Latvijā uzturēties ārvalstu mediju darbiniekiem.

Arī Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) norādīja uz Valsts drošības dienesta (VDD) paustajām bažām par uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas mediju pārstāvjiem. Viņš norādīja, ka, ja reiz VDD publiskajā telpā nāk klajā ar šādu paziņojumu, tad Kols vēlētos zināt, vai ir bijuši gadījumi, kad Latvija izsniedz ārvalstniekam vīzu, neskatoties uz drošības dienestu negatīvu atzinumu.

PMLP pārstāvji gan uzsvēra, ka, lemjot par uzturēšanās atļauju piešķiršanu, iestādes sadarbojas ar drošības dienestiem un katrs gadījums tiek izvērtēts.

Arī Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka drošības dienestu sniegtā informācija tiek ņemta vērā un gadījumos, ja atzinums par kādu personu ir negatīvs, atļauja netiek izsniegta. Viņa atgādināja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) jau savlaicīgi pieņēma lēmumu par vīzu izsniegšanas sašaurināšanu, tāpēc ir svarīgi pie šīs pieejas pieturēties, vienlaikus ĀM parlamentārā sekretāre pauda pārliecību, ka katrs uzturēšanās atļaujas pieprasījums ir jāvērtē individuāli, tostarp gadījumos, kad atļauju prasa mediju pārstāvji.

Kalniņa-Lukaševica informēja, ka Latvija ir izsniegusi vīzas 247 ārvalstu mediju darbiniekiem un ap 200 viņu radiniekiem no tādām mediju organizācijām kā BBC, "Deutsche Welle", "Doždj", "Novaja Gazeta", "Meduza".

Dombrava pauda sašutumu par to, kāpēc "mums jāveicina krieviska vide ar tādiem žurnālistiem, kas pamāca, kā pieminekļus nevajag nojaukt". Tāpat deputāts piebilda, ka viņš īsti nesaprot, kāpēc ārvalstu žurnālisti nevar doties uz Poliju vai Ungāriju. Vēlāk komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstā Dombrava secināja: "Vai galvenais iemesls tomēr nav, ka šeit ir krieviskā vide, kurā viņi var viegli iekļauties?"

ĀM parlamentāra sekretāre paskaidroja, ka demokrātiskā sabiedrībā mediju brīvība ir pamata vērtība, turklāt Latvija jau ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ir sniegusi atbalstu neatkarīgai žurnālistikai. Viņa stāstīja, ka pirms diviem gadiem, kad "Lukašenko uzurpēja varu", Latvija radīja īpašas atbalsta programmas neatkarīgajiem žurnālistiem no Baltkrievijas.

Tāpat Kalniņa-Lukaševica stāstīja, ka patlaban žurnālisti tiek pārbaudīti pēc tās sistēmas, kāda tika izveidota pirms pāris gadiem.

"Arī tagad tika pieņemts lēmums sniegt mērķētu atbalstu žurnālistiem, lielo starptautisko mediju darbiniekiem, jo šo mediju klātbūtne Latvijā sniedz mums piekļuvi kvalitatīvam saturam. Tāpat nevaram aizvērt visus Krievijas propagandas kanālus, nepiedāvājot alternatīvu saturu. Un to šie ārvalstu mediji dara," sacīja politiķe.

Vienlaikus viņa prognozēja, ka Latvijā turpmāk nav sagaidāms liels ārvalstu žurnālistu pieplūdums.