Latvijas pašvaldības pamatā izsmēlušas iespējas uzņemt kara bēgļus no Ukrainas

Kā portālu "Delfi" informēja VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa, jaunākie dati liecina, ka līdz 4. augustam ar pašvaldību palīdzību faktiski izmitināti 12 377 cilvēki, tomēr lielākā daļa pašvaldību ir sasniegušas savu maksimumu bēgļu uzņemšanā.

Dažas brīvas mājvietas bēgļiem ir Rēzeknes, Ventspils, Alūksnes, Balvu, Madonas un vēl dažos novados. Visvairāk brīvo vietu ir Dienvidkurzemes pašvaldībā, kur 4. augustā aizņemto vietu procentuālais sadalījums bija 69,86%.

VUGD nav datu par Valmieras novada šī brīža kapacitāti uzņemt bēgļus, tomēr līdz šim tā uzņēmusi 400 Ukrainas iedzīvotājus.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta saņemšanai līdz 8. augustam kopumā pieteikušies 36 247 cilvēki. Lielākā daļa ir sievietes – teju puse no visiem atbalsta saņēmējiem. Kopumā 22% ir vīrieši, bet 32% – bērni.

Kā portālu "Delfi" informēja Rīgas domē, galvaspilsēta šobrīd atsāks izmitināšanas nodrošināšanu jauniem Ukrainas bēgļiem.

Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas.

Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu. Domē norāda, ka 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli.

Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas, skaidro pašvaldībā. Tāpēc vietvara jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.

Pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem līdz augusta beigām segt izmitināšanas izmaksu starpību, ko neapmaksā valsts, tajās tūristu mītnēs, kurās Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti līdz 1. jūlijam, lai cilvēki nezaudētu pajumti. Pašlaik Rīgā tūristu mītnēs izmitināti apmēram 1050 cilvēki, kuri pilsētā ieradušies līdz 1. jūlijam. Paredzamās izmaksas Rīgas pašvaldībai ir 300 000 eiro mēnesī.

Ik dienu apmēram 100 cilvēki no jauna vēršas VUGD kabinetā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1, lūdzot nodrošināt izmitināšanu. Viņiem tiek piedāvāti mājokļi citās pašvaldībās, bet šobrīd arī citur Latvijā pieejamas vietas vien dažiem desmitiem cilvēku.

Taču, ņemot vērā jaunās izmaiņas MK noteikumos par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, Civilās aizsardzības komisija lēma sākt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā uz termiņu līdz 60 dienām, un vienojās par kārtību, kā sadarbībā ar VUGD šo procesu organizēt atbilstoši MK noteikumiem.

Pašvaldībā uzsver, ka izmitināšana līdz 60 dienām Rīgā būs pieejams tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām.

Tāpat rīdzinieki vēl arvien tiek aicināti uzņemt sev piederošos mājokļos Ukrainas civiliedzīvotājus un pieteikties atlīdzībai par brīvprātīgu izmitināšanu vai slēgt trīspusēju līgumu starp izīrētāju, Ukrainas civiliedzīvotāju un pašvaldību.

Domē atgādina, ka noteiktām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, kurām objektīvu iemeslu dēļ var būt apgrūtināta iespēja sev nodrošināt mājokli pēc valsts nodrošinātā izmitināšanas perioda, ir paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim.

Tāpat, mainoties valdības noteiktajiem atbalsta termiņiem, tie iedzīvotāji, kuri sākotnēji iesnieguši pieteikumu atlīdzības saņemšanai par periodu līdz 90 dienām, var atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atlīdzību par vēl 30 dienām, ja personu izmitināšana tiek turpināta.

Par pieteikšanos atlīdzības saņemšanai vai trīspusējā līguma slēgšanai, kā arī personu grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas perioda ierobežojums līdz 120 dienām, papildu informāciju var meklēt Rīgas pašvaldības mājaslapā. Līdz šim rīdzinieki pieteikušies atlīdzības saņemšanai par 513 mājokļiem, kuros izmitināti 1283 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Kopā kopš 7. marta Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem reģistrētas apmēram 16 600 personas.

Jau ziņots, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets trešdien, 20. jūlijā, ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā apstiprināja grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar kuriem noteikta lielāka kompensācija par primāri sniedzamo atbalstu.

Apstiprinātie grozījumi paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā.

Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.